Alianse nenoliedz, ka karadarbības pārtraukšana radīs daudzus izaicinājumus, jo talibu nemiernieki aizvien apdraud drošību valstī. Taču dalībvalstu aizsardzības budžetu samazinājumi un augošā sabiedrības neapmierinātība ar misiju likusi ASV prezidentam Barakam Obamam uzsvērt, ka līdz ar 2014. gadu «Afganistānas karš, kādu mēs to pazīstam, būs beidzies», informēja laikraksts The Washington Post.
Alianse vēlas Afganistānai apliecināt, ka tā netiks pamesta viena cīņā pret talibiem pēc ārvalstu spēku izvešanas. «Tāpat kā mēs esam nesuši upurus mūsu kopīgai drošībai, mēs paliksim vienoti arī apņēmībā pabeigt šo misiju,» uzsvēra B. Obama. NATO sola ilgtermiņa politisko un praktisko atbalstu afgāņu valdībai, tā arī apmācīs un palīdzēs valsts militārajiem spēkiem.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens norādīja, ka kareivju izvešanu nevajag sasteigt. Lai gan karadarbība tiks pārtraukta, Afganistānā aizvien paliks daļa spēku, kas nepieciešamības gadījumā varēs nākt palīgā.
Tomēr Francija uzstāj, ka savus kareivjus atsauks jau līdz šī gada beigām. Jaunievēlētais franču prezidents Fransuā Olands uzsvēris, ka ar partneriem par to negrasās diskutēt, jo «šis ir jautājums par franču suverenitāti».
Daļa valstu, piemēram, ASV, Austrālija, Lielbritānija un Vācija, jau pirms tam ziņojušas, ka gatavas finansiāli atbalstīt Afganistānu pēc NATO spēku izvešanas. Pēc alianses aplēsēm, afgāņu spēkiem ik gadu būs nepieciešams aptuveni 4,1 miljards dolāru (2,28 miljardi latu). Afganistāna pati gadā var atvēlēt tikai ap 500 miljoniem dolāru (277,5 miljoni latu), rakstīja ziņu aģentūra AP.
Divu dienu ilgo samitu Čikāgā pavadīja pret karu vērstas demonstrācijas, kas pārauga vardarbīgās sadursmēs starp protestētājiem un kārtībsargiem. Ievainoti dučiem cilvēku, bet arestēti aptuveni 50. Līdztekus protestiem pret karu sanākušie pauda neapmierinātību arī ar klimata politikas plānu, ekonomisko situāciju un citiem jautājumiem.