NATO ģenerālsekretāram Andersam Fogam Rasmusenam kārtējo reizi vajadzēja atvairīt Krievijas pārmetumus, ka alianses martā sāktā militārā ofensīva Lībijā nenotiek saskaņā ar ANO Drošības padomes (DP) rezolūciju, kas paredz darīt visu, lai aizsargātu civiliedzīvotājus. Maskava, kas pati kā ANO DP pastāvīgā locekle atbalstīja rezolūciju, uzskata, ka pašlaik operācijas mērķis vairs nav miermīlīgo iedzīvotāju aizsargāšana, bet M. Kadāfi gāšana.
«Krievijas puse ir paudusi satraukumu par mūsu operāciju Lībijā. Mēs esam uzsvēruši, ka operāciju veicam pilnīgā saskaņā ar ANO DP rezolūciju,» sacīja A. F. Rasmusens. «Mums tika dots mandāts lietot visus nepieciešamos mērus, lai aizsargātu civiliedzīvotājus pret uzbrukumiem, un līdz šim mums tas ir veiksmīgi izdevies.»
Vienlaikus Krievija pievienojas Rietumiem, aicinot M. Kadāfi atkāpties. «Mēs gandrīz identiski aplūkojam Lībijas nākotni, visi vēlas, lai Lībija būtu moderna, suverēna un demokrātiska valsts,» sacīja Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.
Sanāksmi apmeklēja Dienvidāfrikas Republikas prezidents Džeikobs Zuma, kurš pārstāv Āfrikas Savienību (ĀS), kura ir uzņēmusies būt vidutājs starp M. Kadāfi režīmu un dumpinieku dibināto Pagaidu nacionālo padomi.
Nedēļas nogalē Lībijas opozīcija noraidīja ĀS izstrādāto miera iniciatīvu, par iemeslu minot to, ka tā neparedz M. Kadāfi deportēšanu no valsts pēc tam, kad viņš būtu atkāpies. Vēlāk gan dumpinieku līderis paziņoja, ka M. Kadāfi varētu palikt dzimtenē, bet atrastos stingrā starptautiskās sabiedrības uzraudzībā.