Paredzams, ka alianse gaisa telpas kontroles vadību pārņems jau svētdien vai pirmdien, taču ASV cer, ka NATO varētu uzņemties arī gaisa uzbrukumu koordināciju. «Gaisa telpas slēgšana vien nevar pasargāt Lībijas civiliedzīvotājus,» raidsabiedrībai CNN norādīja bijušais ASV vēstnieks NATO Nikolass Bērnss. Lībijas vadonis Muammars Kadāfi «vēl aizvien uzbrūk».
Tomēr ideja par alianses pilnvaru paplašināšanu uztrauc Turciju, kas visnoraidošāk izteikusies par NATO līdzdalību. Lai gan ANO Drošības padomes pieņemtajā rezolūcijā, kas mudināja sākt starptautisko iejaukšanos, norādīts, ka gaisa telpas slēgšanai var izmantot «visus nepieciešamos līdzekļus», šī formulējuma tulkojums kļuvis par strīdus objektu. Vienīgā musulmaņu valsts aliansē uzskata, ka jāiztiek bez gaisa triecieniem. «Es vēlētos lai tie, kuri, lūkojoties Lībijas virzienā, redz tikai naftu, zelta raktuves un pazemes bagātības, turpmāk raudzītos uz šo reģionu saskaņā ar savu sirdsapziņu,» Turcijas premjeru Redžepu Tajipu Erdoanu citē The Guardian.
Tikmēr Francijas, Lielbritānijas un ASV iznīcinātāji jau nedēļu iesaistīti triecienos Lībijā. Par pievienošanos starptautiskajai operācijai paziņojusi jau otrā arābu valsts: Kataras piemēram piektdien nolēma sekot Apvienotie Arābu Emirāti, nosūtot 12 lidaparātu. Taču optimisms par drīzu misijas mērķu sasniegšanu, kas izbeigtu M. Kadāfi īstenoto asinsizliešanu, arvien mazinās. «Es šaubos, ka tas ir dažu dienu jautājums,» franču admirālis Eduārs Gijo norādījis France Info radio. «Es domāju, ka tas prasīs nedēļas. Ceru, ka ne mēnešus.» Tomēr NATO savās prognozēs ir piesardzīgāka, misijai paredzot trīs mēnešus.