Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +15 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 22. septembris
Maigurs, Mārica, Māris

Nauda, kas balstās uzticībā

Latvijā pašlaik darbojas 32 krājaizdevu sabiedrības (KS), kas apvieno 18 000 biedru. Salīdzinājumam Lietuvā KS apvieno 500 000 biedru. Aptaujātie KS pārstāvji uzsver, ka izaugsmei ir liels potenciāls, īpaši reģionos. Savukārt kā galvenie šķēršļi, kas kavē straujāku KS izaugsmi, tiek minēti divi - aizliegums izsniegt aizdevumus juridiskām personām un aizliegums KS apvienoties.

Nav nejaušu cilvēku

Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Strenga stāsta, ka atšķirībā no komercbankām KS saviem biedriem aizdod nelielus kredītus, pretī neprasot nedz ķīlu, nedz biznesa plānu. Turklāt bankām galvenais mērķis ir peļņa, bet KS - biedru labums. KS biedri var saņemt aizdevumu arī, piemēram, mājas jumta remontam vai mašīnas iegādei. «KS aizdevumus izsniedz tikai saviem biedriem, un pamatā ir uzticēšanās. Proti, par KS biedriem var kļūt tikai cilvēki, kas konkrētajā teritorijā dzīvo, strādā vai kuriem tur ir īpašums. Līdz ar to ir zināms, kuram cilvēkam var un kuram nevar uzticēties. Starp KS biedriem nav nejaušu cilvēku vai svešnieku. Līdz ar to slikto kredītu īpatsvars ir neliels,» skaidro R. Strenga.

KS aizdevumus nevar izsniegt juridiskām personām, tāpēc lauku uzņēmēji aizdevumu bieži ņem kā privātpersonas un tālāk jau investē savā biznesā. R. Strenga norāda, ka galvenie aizdevumu ņēmēji ir individuālie komersanti, zemnieku saimniecības un mājražotāji, kuriem nepieciešams palielināt pašu kapitālu, paplašināt saimniecību vai, piemēram, nepieciešams līdzfinansējums kādam Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektam. Aizdevumi tiek izsniegti arī dažādiem ikdienas pirkumiem, lai gan to īpatsvars ir neliels. R. Strenga uzsver, ka KS tiek izvirzītas ļoti stingras prasības no valsts institūciju puses, un to izpilde prasa daudz laika un resursu. Tāpēc būtu ļoti svarīgi ļaut KS apvienoties, tad būtu vieglāka gan visu administratīvo prasību izpilde, gan būtu lielāks naudas daudzums, kuru izsniegt aizdevumos. Pašlaik KS ieņēmumus veido vienreizēja iestāšanās maksa, kas dažādās KS svārstās no pieciem līdz 25 eiro, vienas obligātās pajas, kas nodrošina vienu balsi, iegāde (arī no pieciem līdz 25 eiro), kā arī papildu paju iegāde, kas gan nedod papildu balsis.

Banka nebija pat prātā

Viens no zemniekiem, kurš ir Allažu KS biedrs un ņēmis arī aizdevumu, ir Jānis Zillers no zemnieku saimniecības Pīlādži, kuras pamatbizness ir augļkopība un kopš 2009. gada tajā darbojas arī vīna darītava. «Manai zemnieku saimniecībai jau rit 25. gads, to izveidoja mani vecāki, un visu laiku mēs esam to attīstījuši un paplašinājuši,» stāsta Jānis, kurš ir diplomēts ģeogrāfs, taču biznesa specifikas dēļ drīzumā gatavojas absolvēt arī Bulduru dārzkopības tehnikumu. Jānis par Allažu KS biedru kļuva pirms diviem gadiem, tad arī paņēma aizdevumu savas saimniecības attīstībai, konkrēti - vīna darītavai. «Vīna darīšanu esmu mācījies Somijā, jo tur ir līdzīgi klimatiskie apstākļi, ir bargas ziemas, ar vīnogu audzēšanu ir grūti, tāpēc vīns tiek gatavots no citām dabas veltēm. Taču paralēli gribēju ražot arī bezalkoholiskos dzērienus, taču par tiem man nebija nekādu zināšanu. Tāpēc devos uz Dobeles augļkopības institūtu, kur ieguvu ekskluzīvas receptes. Ar KS aizdevuma palīdzību norēķinājos ar institūtu par receptūru, kā arī iegādājos nepieciešamās iekārtas bezalkoholisko dzērienu ražošanai. Aizdevuma summa bija 10 000 eiro, un es to jau esmu atdevis,» pieredzē dalās Jānis. Projekts īstenojās ar Rabarberu svētku bezalkoholiskā dzēriena, kurš iepildīts šampanieša pudelē, radīšanu. Šo dzērienu var nopirkt visos lielākajos veikalos, tam ir sava mājaslapa, un to var atrast arī Facebook.

Jānis atzīst, ka viņam pat nav bijusi doma pēc aizdevuma vērsties bankā, jo «tur ir smaga, gara un sarežģīta birokrātiskā procedūra, jākārto kaudze papīru. KS tas viss bija daudz vienkāršāk, turklāt man nebija jāiesniedz biznesa plāns. Tiesa gan, līdztekus manai kā biedra vienai pajai, kas man dod vienu balsi, man bija jāiegādājas papildu pajas, kas bija nepieciešamas aizdevuma saņemšanai. Tagad šīs papildu pajas varu vai nu pārdot, vai saglabāt un izmantot nākamā aizdevuma saņemšanai, ja man tāds būs nepieciešams,» skaidro Jānis. Viņš arī atzīst, ka bizness tiek stingri plānots un nepieciešamība pēc aizdevuma rodas vienīgi tad, ja ir kādi lielāki ārpuskārtas izdevumi, piemēram, kāda jauna dzēriena ražošanas uzsākšana, kad nepieciešams liels daudzums pudeļu un korķu. Jānis stāsta, ka arī viņa tēvs Jānis Zillers seniors, kurš arī ir Allažu KS biedrs, pirms pāris gadiem tajā ņēmis aizdevumu, jo esot pietrūcis naudas ES struktūrfondu projekta līdzfinansējumam. Projekta nauda tika ieguldīta vīna ražošanai nepieciešamo iekārtu iegādē.

Trūkst kapacitātes

Runājot par iespēju KS izsniegt aizdevumus juridiskām personām, Finanšu ministrijas (FM) attieksme ir visai noraidoša. Līdzšinējais FM parlamentārais sekretārs un ekonomikas ministra amata pretendents topošajā Māra Kučinska valdībā Arvils Ašeradens norāda, ka «ES valstu pieredze rāda - jābūt ierobežojumiem komercsabiedrību kreditēšanā. Ja tā nav, veidojas KS kredītportfeļa nesabalansētība ar augstu ienākumus nenesošu kredītu īpatsvaru. Šādas situācijas dēļ, piemēram, Lietuvā bankrotējušas vairākas KS. Piemēram, Čehijā ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars KS divas reizes pārsniedz banku sektora vidējo līmeni. Jāņem vērā, ka tām nav tādas kapacitātes, lai pienācīgi izvērtētu komersantu kredītriskus.»

Cits skatījums gan ir Ekonomikas ministrijai. Tās līdzšinējais parlamentārais sekretārs Edgars Putra kā vienu no iespējamajiem risinājumiem KS attīstībai novados min tieši aizlieguma atcelšanu izsniegt aizdevumus juridiskām personām. «Ekonomikas ministrija plāno izsludināt iepirkumu, lai izvērtētu pieprasījumu, ieguvumus, esošās problēmas un potenciālos riskus teritoriālo KS iesaistei juridisko personu mikrokreditēšanā. Tāpat mēs plānojam meklēt risinājumus, kā vislabāk nodrošināt naudas plūsmas starp KS,» ministrijas ieceres raksturo E. Putra.

Par sadarbību ar KS uzņēmumu mikrokreditēšanā domā attīstības finanšu institūcija Altum. Tās valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš stāsta, ka pašlaik ieceres stadijā ir divi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir tāds, ka KS tiktu piesaistītas kā eksperti Altum mikrokreditēšanas programmā, sniedzot atzinumus par saviem biedriem. Otrais priekšlikums - KS tiktu piesaistītas kā finanšu starpnieki, kas saviem biedriem izsniedz mikrokredītus. Tādā gadījumā gan no KS tiktu prasīts līdzfinansējums.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Krājaizdevu sabiedrības

Pašlaik darbojas 32 krājaizdevu sabiedrības (KS), kas apvieno 18 000 biedru.
KS darbību regulē Krājaizdevu sabiedrību likums, kas spēkā stājās 2002. gadā, bet pēdējie grozījumi izdarīti 2014. gadā.
KS biedri vienlaikus ir arī tās īpašnieki.
KS aizdevumus izsniedz tikai saviem biedriem.
Biedru pienākums ir veikt vienreizēju iestāšanās maksu, kā arī iegādāties vienu paju, kas nodrošina vienu balsi. Ir iespēja iegādāties arī papildu pajas, taču tās nedod papildu balsis.
Avots: KS apvienība

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pēc tam būs kūka

Koncertzāles Cēsis mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska (66) par koncertzāles 10 gadu jubileju, kultūras harmoniju, vēstures mantojumu, jaunām tradīcijām un nākotni.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?