BKUS Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Romēna Namniece stāsta, ka pērn apmācība nodrošināta bērniem, kuriem slimnīcā bija jāuzturas ilgāk par nedēļu. Tādi bija 1463 skolēni, galvenokārt no pamatskolas. Šogad slimnīca pati turpina organizēt dažādus pulciņus, taču vispārizglītojošo skolu skolotāji ne reizi nav ieradušies. «Slimnīca pat nav saņēmusi oficiālu vēstuli, ka ilgstoši slimojošu bērnu apmācība būtu pārtraukta,» stāsta R.Namniece. Rīgas Zemgales priekšpilsētas skolu valdē Diena uzzināja, ka tā būtu gatava arī turpmāk nodrošināt apmācību, ko veikusi kopš 1974.gada, taču līdzekļi šajā gadā tam nav piešķirti.
Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta pārstāve Modra Jansone situācijā vaino finansēšanas modeli «nauda seko skolēnam», kas neļauj Rīgai saņemt naudu par citur Latvijā dzīvojošiem bērniem, kuru slimnīcā ir ne mazums. Tiesa, Rīgas skolotāji neapmāca arī rīdziniekus, jo, kā skaidro M.Jansone, - «kā tas būs, ka vienā palātā gulēs bērni no Gulbenes, Ķekavas un Rīgas, bet mēs apmācīsim tikai rīdziniekus». Viņa gan uzsver, ka tiem bērniem, kas pēc slimnīcas turpina ārstēšanos mājās, tiek nodrošināta mājmācība.
Viens no problēmas risinājumiem ir naudas pārdale starp pašvaldībām - ja bērns no kāda reģiona nonāk slimnīcā Rīgā un ilgstoši tur uzturas, tad nauda viņam seko. Taču Izglītības un zinātnes ministrija paredzējusi datus par skolēnu skaita izmaiņām pašvaldībās apkopot tikai divas reizes gadā - septembrī un janvārī. «Katru nedēļu mēs nevarēsim,» saka ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Jansone, jo tas apgrūtināšot skolu iespējas plānot tēriņus. Ja informācija par skolēnu pārvietošanos nebūs pieejama biežāk, tad pie tiem bērniem, kas saslimuši semestra vidū un ārstējas vairākas nedēļas vai mēnešus, skolotājs tā arī neieradīsies.
Pēc departamenta sniegtajiem datiem, 22 skolotāju, kas pērn apkalpoja BKUS, atalgojumam valsts piešķīra 144 000 latu. Tagad šī summa būtu mazāka, jo alga par vienu likmi ir samazinājusies. Uz jautājumu, vai pašvaldība varētu šādus līdzekļus atrast, domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Eiženija Aldermane (LPP/LC) atbild: «Mēs šo jautājumu apspriedīsim. Bet Rīga tā jau ir daudz darījusi, šī ir visas valsts problēma un ministrijai ir jādod savs skatījums.»