«Domes priekšsēdētājs pats uzskata, ka tilts bez trešās kārtas ir bezjēdzīgs, to saka arī speciālisti, taču prioritātes ir jāsaliek - piebraukt pie skolas vecākiem vajag katru dienu, bet maz ir tādu, kas ikdienā lieto Dienvidu tiltu,» deputātu vēlmi vēlēšanu gadā novirzīt vairāk miljonu jauniem būvdarbiem skolās un bērnudārzos skaidro kāds par satiksmes nozari labi informēts pašvaldībā strādājošais.
Vismaz vārdos domes vadība aizvien vēl nav atmetusi cerību pievedceļu būvniecībai piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus, pieņemot, ka ar jauno valdību pēc Saeimas vēlēšanām rudenī tai būs vieglāk sastrādāties, taču izskatīta tiek arī iespēja ņemt bankā kredītu, kā tas tika darīts Dienvidu tilta pirmajām kārtām, kuras tādēļ sadārdzinājās.
Saskaņā ar būvniecības līgumu tilta savienojums ar Ziepniekkalna ielu, ko sāka celt pērn un jāpabeidz 2012.gadā, izmaksās 27 miljonus latu. Taču šogad pašvaldība celtniekiem vēlamo 10 miljonu vietā piešķīrusi tikai 1,26 miljonus, ar ko nepietiek ne darbu veikšanai gada otrajā pusē, ne objekta iekonservēšanai, tādēļ vairākas būvfirmas laukumu jau ir pametušas, pārējās to darīs jūnija beigās.
Kompānijas Transport Systems pārstāve Kristīne Zeltiņa apliecina, ka pēc aiziešanas būvnieki nodrošinās objekta apsargāšanu, taču jāņem vērā, ka teritorija nav nožogota, tādējādi nav iespējams nodrošināt nepiederošu personu atrašanos tajā.
«Zemē ir ierakti līdzekļi vairāku miljonu latu apmērā, tagad vēl būs jātērē nauda pamesta objekta apsargāšanai, bet tajā laikā mēs sākam būvēt jaunus objektus,» neizpratnē par domes investīciju politiku ir satiksmes plānotājs Elmārs Daniševskis, kā piemēru minot šonedēļ sākto Austrumu maģistrāles celtniecību pāri Meža prospektam.
No satiksmes viedokļa Dienvidu tiltu pievedceļu atstāšana pusratā Pārdaugavas pusē vismaz pagaidām, kamēr automašīnu plūsma pilsētā ir samazinājusies, «neko traku» neradīs, taču tilta potenciāls paliks neizmantots, uzsver eksperts.
N. Ušakovs savukārt kā pretargumentu min budžeta iespējām nesamērīgi augsto summu, kas nepieciešama būvdarbu turpināšanai. Tā vietā dome papildu līdzekļus novirzījusi jauniem infrastruktūras projektiem, ko pašreiz zemo cenu dēļ darīt esot daudz izdevīgāk. Pēc Pilsētas īpašuma komitejas vadītāja Andra Amerika (LPP/LC) teiktā, pašlaik katrs investētais lats sniedz divas reizes lielāku ieguvumu nekā pirms pāris gadiem.
Dažādus remontdarbus šogad plānots veikt 175 pašvaldības objektos, lielākoties bērnudārzos un skolās, kam kopā atvēlēti 8 miljoni latu, no tiem 2,3 miljoni otrdien budžeta grozījumos. Vēl viens miljons paredzēts, lai pie mācību iestādēm izremontētu piebraukšanas ceļus.
Pēc budžeta grozījumu pieņemšanas iztrūkums pašvaldības makā pieaudzis par 12,5 miljoniem latu un sasniedz 32,4 miljonus, kas ir par 7% vairāk nekā ieņēmumi. Budžeta deficītu paredzēts pilnībā segt no iepriekšējo gadu uzkrājumiem.