Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus
Rīgā +16 °C
Smidzinošs lietus
Piektdiena, 27. septembris
Ilgonis, Ādolfs

Naudas plūsmas, kurām netiek klāt

Saprotam, ka naudas plūsmas, kas iet caur Rīgas pašvaldību, ir savā ziņā lielākās mūsu valstī un pat daudzkārtīgi pārsniedz daudzu ministriju budžetus. Diemžēl Vienotība, kas ir premjera un finanšu ministra partija, nevar ietekmēt Rīgas budžeta līdzekļu sadali un pārdali. Dabīgi, ka tas viņus tracina.

Kas ir noticis pēdējos gados, kuri tiek dēvēti kā veiksmes stāsts? Latvija ir paņēmusi milzīgus aizdevumus no tā saucamajiem ārvalstu donoriem, to skaitā Starptautiskā Valūtas fonda. Šie aizņēmumi ir jāatdod, bet valstī tādas naudas nav, un tos mēs nekad pilnībā atdot nevarēsim. Kā rāda līdzšinējā pieredze, visur, kur ir darbojies SVF, pēc tam notiek vērtīgāko valsts un, uzsveru, arī pašvaldību aktīvu privatizācija. Tā ir kā kompensācija par naudu, kas ir saņemta. Tas ir noticis visās Latīņamerikas valstīs un arī dažās Austrumeiropas valstīs. Milzīgas aktīvu vērtības ir Rīgas domes rīcībā, pie kurām valdošā koalīcija netiek klāt, lai palaistu tās uz privatizāciju pēc savu ārvalstu donoru norādījumiem. Tas ir, pirmkārt, Rīgas siltums, otrkārt, Rīgas ūdens. Komunālo pakalpojumu sniedzējs galvaspilsētā, kur dzīvo maksātspējīgākā valsts iedzīvotāju daļa, tā ir bezmaz mūžīgi garantēta peļņa, mūžīga naudas plūsma. Rīgas pašvaldību vēlēšanu jautājums ir - kā tik pie šīs lielās naudas.

Mēs ļoti labi atceramies tā saucamo Krājbankas krahu. Redzam, kāda ir situācija ar nacionālo kompāniju airBaltic. Kā es redzu un izprotu šīs lietas, tehnoloģija ir aptuveni tāda. Šo ārvalstu donorvalstu uzdevumā - dabiski, ka tas netiek definēts tieši un netiek protokolēts, - tiek iznīcinātas tās struktūras, kuras ir saistītas ar nacionālo kapitālu vai kuras ir rietumvalstu biznesa konkurentes. Krājbanka - tā bija banka ar vienu no lielākajiem filiāļu tīkliem mūsu valstī, kura vienkārši tika aizvērta ciet. Neviens sanācijas plāns netika īstenots, lai arī tie bija vairāki. Viennozīmīgi banku varēja sanēt. Visi atceramies, kā airBaltic attīstījās Flika laikā. AirBaltic kļuva ne tikai par nacionālo aviokompāniju, ne tikai par reģionālo līderi aviopasažieru pārvadājumu ziņā, bet sāka jau principā veidot konkurenci SAS. Mēs ļoti labi saprotam, ka tāda transnacionālā kompānija kā SAS, kura apkalpo šo reģionu, nekad nepieļaus, ka tiek izveidots bizness Baltijas valstīs, kas tai var noņemt kumosu. Šodien mēs redzam, kas ir noticis ar airBaltic. Nacionālajā aviokompānijā ir 100 miljonu caurums, kuru aizpildīt atkal nāksies no nodokļu maksātāju kabatas. Tehnoloģija ir vienkārša. Rietumu partneri parāda, kuras kompānijas ir jāiznīcina. Vienotība politiski šo jautājumu sakārto un iznīcināšanas procesā iegūst ekonomiskās dividendes.

Kā darbojas šie resursi? Izmantojot atsevišķus ietekmes lobijus un struktūras. Interesanti, ka paralēli neseniem notikumiem Rīgas domē parādās tāda persona kā Pēteris Viņķelis, kurš tagad stādās kā Rīgas programmas grupas vadītājs un publiski pasniedz tehnoloģiju un programmu, kāda veidā iznīcināt Saskaņas centru Rīgas pilsētā. Nevienam cilvēkam, kurš aktīvi nodarbojas ar politiku, šajā valstī nav noslēpums, ka Pēteris Viņķelis ir KNAB «kurators» no Vienotības puses, ja mēs to tā varam nosaukt. Viņš ir viens no tiem cilvēkiem, kas šajā valstī netieši, bet ļoti spēcīgi ietekmē politiski ekonomiskos procesus.

Kāds ir Latvijas reālās politiskās varas skelets? Šodien tie ir kādi piecdesmit cilvēki no vadošajām partijām, kuras veido koalīciju, un aiz viņiem stāvošās mūsu vadošo donorvalstu vēstniecības. Tie ir gan tādi cilvēki kā ministri un Ministru prezidents, gan arī tādi cilvēki kā Pēteris Viņķelis, kuri kaut kur ēnā rausta sviras. Mums vēl kādus desmit gadus būs tāda situācija, ka politiskā vara tiek iegūta, izspēlējot nacionālo kārti, bet pēc tam tiek risināti tīri finansiāli un ekonomiski jautājumi mūsu ārvalstu donoru interesēs. Visa propagandas mašīna ir balstīta uz to, ka ir jāizvēlas kaut kāds mazākais ļaunums. Un mazākais ļaunums ir - a davai, ka nobalsosim par latviešiem! Tas ir atstrādāts šajos gados. Ja paņemam Latvijas medijus gada šķērsgriezumā, mēs ieraugām, ka Latvijas vēlētājs, kurš caurmērā ir latvietis, tiek baidīts, ka kaut kādi mistiski krievi var sagrābt varu Latvijā un atgriezt Krievijas ķepās. Bet tad pretjautājums. Kā XXI gadsimtā suverēna valsts, kura ir ES un NATO dalībvalsts, var nokļūt atpakaļ Krievijas skavās? Bet tieši ar šo baidīšanu tiek savāktas balsis un leģitimēta politiskā vara, lai varētu īstenot jau pilnīgi citas intereses, kam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu retoriku. *politikas blogeris

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?