«Ar pašreizējo finansējuma sadalījumu nav iespējams nevienai profesionālās izglītības iestādei nodrošināt pilnīgu infrastruktūras modernizāciju, lai tā būtu sakārtota atbilstoši darba tirgus prasībām un mūsdienu modernas skolas vajadzībām,» pausts izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa otrdien medijiem izplatītajā paziņojumā. Pie iemesliem, kas veicinājuši radušos situāciju, kad no pieejamajiem ERAF līdzekļiem profesionālās skolas spējušas apgūt tikai 18%, ministrs uzskaita gan objektīvus sarežģījumus, gan iespējamo politisko motivāciju. Būvniecības izmaksas tika plānotas ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā, kad cenas bija ievērojami zemākas, tā rezultātā šā gada rudenī reālie izdevumi bija vidēji par 30% augstāki nekā paredzētie. Tāpat šogad veiktā skolu reorganizācija un apvienošana projektu īstenošanā ieviesa izmaiņas, kas savukārt raisa bažas, ka plānotās situācijas atšķirības no reālās var radīt neattiecināmas izmaksas. R. Ķīlis arī pauž šaubas, vai izglītības reforma, profesionālās skolas apvienojot kompetences centros, nav bijusi politiski motivēta.
Ministrs apgalvo, ka plānotā projekta iesaldēšana, uz laiku neļaujot uzņemties jaunas saistības aktivitāšu īstenošanai, un iespēja profesionālajām iestādēm iesniegt jaunus projektus atbilstoši aktuālajai situācijai «nenozīmē kādas skolas slēgšanu vai nolemtību iznīcībai». Tādā veidā tikšot nodrošināta «pilnīga profesionālās izglītības iestādes infrastruktūras sakārtošana un plānotā rezultāta sasniegšana».
IZM patlaban veicot visu ERAF aktivitātē apstiprināto projektu pārskatīšanu, pēc kuras sagatavos informatīvo ziņojumu, kas tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā nākamā gada janvāra vidū. Plānots, ka pēc tā izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas par tālāko rīcību līdz martam varētu tikt izstrādāti jauni MK noteikumi ERAF aktivitātes īstenošanai.
Diena jau vēstīja, ka profesionālās izglītības kompetences centru modernizācija neveicas tik raiti un no paredzētajiem 65 miljoniem latu līdz decembra vidum bija apgūti 18%.