Noteicošais faktors, kas ļauj cerēt uz labiem finanšu rādītājiem, ir tas, ka daudziem beidzies ekonomiskās krīzes uzspiestais taupības režīms. «Vērojams, ka cilvēki uzelpojuši un vēlas sevi iepriecināt ar jaunu apģērbu,» drēbju veikalos dominējošo noskaņu raksturo tirdzniecības kompleksa Spice direktore Iveta Lāce. Tam piekrīt ievērojamā apģērbu tirgus spēlētāja Peek&Cloppenburg veikala vadītājas vietniece Ilona Vaitava, prognozējot, ka 2012. gads būs veiksmīgs. «Pirmajā pusgadā vērojams apgrozījuma pieaugums. Šis gads varētu būt labāks nekā pagājušais,» cer arī Baltika Latvija direktore Maruta Ērgle. Rīgas tirdzniecības centros Alfa, Mols, Dole, Origo un Galerija Centrs apģērbu veikalu kopējais apgrozījums šī gada pirmajos piecos mēnešos sasniedzis 13,4 miljonus latu, kas ir vidēji par 13% vairāk nekā pērnā gada pirmajos piecos mēnešos, valdošo optimismu ar skaitļiem pamato Linstow Center Management pārstāvis Mārcis Budļevskis.
Pašreizējo situāciju apģērbu tirdzniecībā raksturo arī paradokss, ka mūsu valsts iedzīvotāji labprāt mēdz apģērbu iegādāties ārzemēs un internetā, uzskatot, ka Latvijā pieejamie tērpi nav pietiekami kvalitatīvi un maksā pārāk dārgi, savukārt Rīgas apģērbu veikalos aizvien vairāk iepērkas ārvalstu tūristi gan no Centrāleiropas un Skandināvijas valstīm, gan Krievijas un citām ārpus Eiropas Savienības esošajām zemēm.
Konkurents tuvojas
Būtiskas izmaiņas apģērbu tirdzniecības nozarē nav gaidāmas arī pēc Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānijas H&M veikalu atvēršanas Rīgā, domā nozares pazinēji. Tomēr jāņem vērā, ka H&M, kura veikali darbojas daudzās pasaules valstīs, iekarojis popularitāti to Latvijas iedzīvotāju vidū, kuri laiku pa laikam apģērbu pērk ārzemēs, tāpēc gaidāms, ka šī zīmola veikaliem Rīgā ātri vien izveidosies stabils apmeklētāju loks. H&M veikali tiks atvērti Rīgā Galerijā Centrs un Alfa, apstiprina Polhem PR pārstāvis Deniss Ševeļovs, norādot, ka precīzs atvēršanas laiks vēl oficiāli netiek izpausts, vienīgi tiek apstiprināts, ka «veikali sāks darbu 2012. gada rudenī». H&M veikalu izveidei abos minētajos Rīgas tirdzniecības centros plānots investēt aptuveni 3,5 miljonus latu, ziņo LETA.
«Latvijā pircēju lojalitāte ir apbrīnojami augsta, ja kāds veikals iepaticies, tad tajā cilvēki iepērkas gadiem ilgi un citus zīmolus nemeklē, ja vien nepiedzīvo lielu vilšanos,» par saviem pircējiem droša jūtas M. Ērgle, tomēr atzīst, ka «H&M mums būs konkurents, jo pircējiem naudas apģērba iegādei ir tik, cik ir. Tomēr uzskatām, ka mums ir stipras pozīcijas formālo apģērbu piedāvājumā.» Viņas vadītā Baltika Latvija vērtējama kā respektējama Latvijas apģērbu tirgus dalībniece, jo pārstāv četrus zīmolus Monton, Mosaic, Ivo Nikkolo un Baltman, izveidojusi veikalu tīklu, turklāt mātesuzņēmumam Baltika Group pieder vairākas ražotnes.
Viens apģērbu tirgotājs nekad neatbildīs visu pircēju pieprasījumam, jo «ir cilvēki, kuri jūtas droši, ja ģērbušies pazīstama zīmola drēbēs, bet citi - tieši pretēji - labāk jūtas tērpā, kas atšķiras no vairākuma,» uzsver modes blogere Agnese Kleina. Apģērba piederība plaši pazīstamam zīmolam svarīga tikai nelielai daļai pircēju, novērojusi arī I. Vaitava, piebilstot, ka reti gadās tā, ka pircējs, veikalā ienākot, jautā par konkrēta zīmola apģērbu, «daudz svarīgāks faktors ir tas, lai apģērbs atbilstu mērķim - darbam, reprezentācijai, atpūtai - un lai būtu ērts valkāšanai.» Apģērbu nozares pazinēji atzīst, ka būtiska pircējiem šķiet arī summa, kas jāmaksā par apģērbu.
Trakas vai loģiskas cenas
Vairāku tirgotāju norādītais, ka vidusmēra apģērbu veikalā vienā iepirkšanās reizē pircējs iztērē 20-30 latu, uzskatāmi parāda, ka Latvijas iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem dod priekšroku apģērba iegādei atlaižu laikā un ļoti iespējams, ka, piemēram, kleita par sākumcenu Ls 60 veikalā tā arī paliks līdz nocenošanas brīdim. Saglabājot esošo kvalitāti, zemāku apģērbu sākumcenu noteikt nav iespējams, turklāt ražotāji un tirgotāji allaž cer, ka varbūt produkciju tomēr izpirks bez nocenošanas, atzīst M. Ērgle.
Apģērba cenu veido dizaineru un šuvēju darba apmaksa, audums, šūšana, apdares materiāli, transportēšana, izmaksas tirdzniecībai un, protams, nodokļi, bet to cenu, par kādu apģērbs reāli tiek pārdots, nosaka pircēji, uzskata Baltika Latvija direktore un pamato apģērbu tirgotāju cenu politiku, sakot, «katram apģērbam ir divas cenas - viena, par kādu mēs vēlamies to pārdot, otra, ko pircēji gatavi maksāt. Pircējiem šķiet, ka izpārdošanu laikā apģērbi tiek pārdoti par cenu, kurai noņemts uzcenojums, bet tā nav. Ja apģērbs nonāk atlaižu akcijā, tas nozīmē, ka esam produkciju saražojuši pārāk dārgi.»
Pircējus vada praktiskums
Mūsu valsts iedzīvotāji raksturojami kā ļoti praktiski cilvēki, kuri noteikti nevēlas pārmaksāt par drēbju iegādi. Vietējiem pircējiem piemīt apdomīgums, un viņi lielu uzmanību pievērš kvalitātes un cenas atbilstībai, secinājusi I. Lāce, piebilstot, ka tieši Latvijas iedzīvotāji pieprasa augstu apkalpošanas kultūru. Cilvēki nežēlo naudu precēm, kas viņiem tiešām patīk, novērojuši tirgotāji, un tam piekrīt modes blogere A. Kleina, norādot, ka patlaban moderni šķiet izdot lielas summas, piemēram, par viedtālruņiem un citām tehnoloģijām, nevis par apģērbu.
Vienveidība, ko pircēji bieži pārmet Latvijas apģērbu veikalu sortimentam, saistīta ar pašu gaumi, domā nozares pazinēji. «Apģērbu veikalu piedāvājums ir tāds, kā ir, tāpēc, ka cilvēku lielākā daļa izvēlas ierastu, drošu produkciju, bet neparastāku apģērbu nemaz negribētu pirkt,» uzskata A. Kleina. Ekonomiskā krīze iemācīja, ka nedrīkst riskēt, piedāvājot ekstravaganta piegriezuma apģērbu spilgtās krāsās, pieredzi izklāsta M. Ērgle, skaidrojot, ka «mūsu pircējas tikai teic, ka viņām patīk spilgtas krāsas - sarkana, dzeltena -, bet, kad nonāk līdz pirkšanai, tad izvēlas drēbes melnā un citās neuzkrītošās krāsās.»