Turnīra rīkotāji nepalika vīlušies par vietējo publiku, kas gana kuplā skaitā bija jau atklāšanas dienas pirmajās spēlēs, bet vakarā Francijas un Latvijas divcīņas laikā tribīnes bija faktiski pārpildītas. Lai gan komandā vēl spēles dienā bija noskaņojums pamēģināt pacīnīties par uzvaru, līdzjutēju un spēcīgo pretinieču radītais spiediens darīja savu, un jau no spēles pirmajām minūtēm tā bija vairāk cīņa par izdzīvošanu, nevis cerību uz panākumu. Atlētiskās Francijas basketbolistes pilnībā neitralizēja Latvijas komandas uzbrukumu, bet pie pretējā groza izšķirošs bija pretinieču pārsvars atlētismā un auguma centimetros. Kontrastu vēl vairāk paspilgtināja tas, ka ļoti ātri četras piezīmes sakrāja mūsu vadošā centra spēlētāja Aija Brumermane. Tiesa, kā pēc spēles atklāja izlases treneris Aigars Nerips, tas vairāk bijis komandas biedreņu, ne pašas Aijas «nopelns». «Mazajām spēlētājām ar taktiskiem pārkāpumiem bija jābremzē Francijas izlases uzbrukums, taču viņas savas pretinieces palaida garām, un viņas apturēt nācās Brumermanei. Viņa tomēr ir mūsu aizsardzības balsts un situācijas kontrolētāja zem groza,» atzina Nerips. Spēles plāns pajucis arī uzbrukumā. Lai gan vēl spēles dienas rīta treniņā komanda izgājusi cauri visām kombinācijām, jau no pirmajiem uzbrukumiem spēlētājas apjuka un spēli veidoja pretēji sarunātajam. «Laikam jau stresiņš bija,» Nerips situāciju skaidroja ar uztraukumu. Trauksme pēc smagā 39:62 zaudējuma gan netika celta, jo jau pirms turnīra bija skaidrs, ka Latvijas izlasei galvenā cīņa par vietu C apakšgrupas labāko trijniekā būs pret Lielbritāniju un Serbiju. Bažas vairāk radīja tas, ka pēc pirmās spēles palika gaužām maz laika atelpai.
Diemžēl pretinieču pārsvars groza apakšā bija izšķirošs arī svētdienas spēlē pret Lielbritāniju. Pretinieces dominēja cīņā par atlēkušajām bumbām zem abiem groziem, regulāri nopelnot iespējas uzbrukt atkal un atkal. Zīmīga epizode bija pēdējās ceturtdaļas vidū, kad cīņa par uzvaru Latvijas komandai vēl bija aktuāla, - pretinieces viena uzbrukuma laikā izdarīja četrus metienus, līdz beidzot trāpīja grozā. Latvijas komandas bezspēcībā bija žēl noskatīties. Anglietes ar otro (vai pat trešo un ceturto) iespēju guva 22 punktus. «Ņemot vērā, ka viņām nemaz nav tik milzīgs auguma pārsvars, ar tik lielu starpību cīņā par atlēkušajām bumbām zaudēt nedrīkstējām,» centra uzbrucēja Aija Brumermane vainu saskatīja gan mazo spēlētāju, gan uzbrucēju vainā. «Bija situācijas, kad garie neizstumdīja savas spēlētājas, bija situācijas, kad mazie ielaida iekšā pretinieces, kurām bija iespēja viegli savākt bumbu.» Skaidrs ir viens - pēc pārbaudes spēlēm treneri gandarījumā berzēja rokas par uzvaru cīņā zem groza pret augumā garākām pretiniecēm, bet finālturnīrā situācija ir pilnīgi pretēja. Pirmām kārtām jau tāpēc, ka gan Francijas, gan Lielbritānijas basketbolistes izdarīja mērķtiecīgu spiedienu uz Latvijas izlases vājo vietu un tas deva rezultātu. Treneriem un spēlētājām ir diennakts laika, lai saprastu, kā situāciju labot priekšsacīkšu izšķirošajā spēlē.