«Ir nepieciešami ievadvārdi, kas paskaidro šī ziņojuma tapšanu,» saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta direktora vietniece Laura Anteina. Ministrijas ziņojums nenoliedzami tapis, ņemot vērā Latvijas Krājbankas maksātnespēju un plašā bankomātu tīkla slēgšanu, jau priekšlaikus esot bijusi zināma arī Hipotēku bankas pārveide par attīstības banku un GE Money Bank pārdošana. Izmaiņas trīs lielu banku darbībā esot noteikušas šī pētījuma nepieciešamību, un tas izstrādāts, lai saprastu reālo situāciju skaidras naudas izņemšanas iespējās visā valstī. Tika pētītas četras skaidras naudas izņemšanas iespējas - bankomātu, bankas filiāļu, naudas izmaksas pakalpojuma esamība tirdzniecības vietās un Latvijas pasta nodaļas ar savu norēķinu sistēmu.
«Secinājumi ir tādi, ka 72 pagastos nav nevienas no naudas izņemšanas iespējām, savukārt no 110 novadiem neviena iespēja nebija piecos,» norāda L. Anteina. Kopš pētījuma veikšanas brīža situācija gan esot nedaudz mainījusies, jo Swedbank bankomāts izveidots Rucavas novadā, kā arī Valdemārpilī un Staicelē, kas pētījuma veikšanas brīdī bija divas no četrām Latvijas pilsētām, kurās nebija bankomāta.
Šobrīd problēmas risināšanai VARAM atlasījusi sešas pilotpašvaldības, kurās nav bankomāta un kuru vadība izrāda aktīvu interesi šīs problēmas risināšanā. Amatas, Baltinavas, Beverīnas, Riebiņu, Rundāles un Saldus novadi ir tie, kuros tiks meklētas alternatīvas iespējas skaidras naudas izmaksai, kas pagaidām vēl netiek apspriestas publiski, norāda ministrijā. Tālāka rīcība problēmas risināšanā varētu būt gaidāma rudenī, kad ministrija plāno uz sarunām aicināt komercbanku un pilotpašvaldību vadītājus, kā arī tirgotājus.