Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc I. Grigule uzstājās ar kritisku runu, kurā norādīja uz vēlēšanu kampaņas trūkumiem un nepietiekamo saikni ar cilvēkiem reģionos. Pēc tam viņa žurnālistiem atzina - nav pieņemama situācija, ka par tik būtiskiem koalīcijas jautājumiem kā valdības veidošana, valsts budžeta sagatavošana lēmumu pieņem R. Vējonis un V. Silenieks, kuri pēc tam tikai informē par to valdi. V. Silenieks žurnālistiem skaidroja, ka valde atbild par saimnieciskiem darbiem un līdzpriekšsēdētāji tās darbu neorganizējot. Viņš pieļāva, ka zaļo problēma, iespējams, ir tā, ka viņi netiecas pēc varas un varbūt tāpēc ir mazāk aktīvi.
Arī LZP valdes veidošana atšķiras no citām partijām, kurās valdes priekšsēži ir arī partiju līderi, kā Solvita Āboltiņa (JL) vai Jānis Urbanovičs (Saskaņa). LZP valdes locekļi uz diviem gadiem netiek apstiprināti reizē, bet katru gadu tiek pārvēlēta daļa no valdes. Šogad pilnvaras beidzās Rūtai Benderei un Ingmāram Līdakam, kuru vietā ievēlēja Inesi Aizstrautu un Mārtiņu Martinsonu. Valdē turpinās strādāt I. Grigule un Valdis Kalnozols. Zaļajā partijā ir vairākas ZZS pieaicinātās lokomotīves, piemēram, Aivars Straume, Juris Vectirāns.
No LZP Saeimā ievēlēja R. Vējoni, kurš kļuva par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, I. Griguli, I. Līdaku un Kārli Seržantu. Vēlāk zaļajiem pieslējās arī Rihards Eigims. Valsts prezidenta vēlēšanās četri LZP deputāti neatkarīgi no frakcijas lēmuma nevarēšot balsot par Valda Zatlera atkārtotu ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, portālam Delfi.lv ir sacījis V. Silenieks. Viņš šo nostāju saista ar to, ka Lietuvas vizītes laikā V. Zatlers ir izteicis atbalstu Visaginas atomelektrostacijas būvniecībai. Savukārt R. Vējonis, uzstājoties kongresā, kā nopietnus prezidenta amata kandidātus ir minējis V. Zatleru un valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, ziņo LETA.