Aizvien retākas ziņas par notikumiem Afganistānā ir laba zīme - ziņu aģentūrām nav iemesla ziņojumu sagatavošanai un tātad nekas «interesants» nav atgadījies. Tas, kas medijiem saprotamu iemeslu dēļ šķiet intereses vērts, tāds pavisam neliekas pašiem šajā valstī dzīvojošajiem, kā arī visiem turp nosūtītajiem karavīriem, arī latviešiem - tā ir drošība, ka nevienam savējam nekas nav atgadījies. Miera nodrošināšanas misijas dalībniekiem un viņu tuviniekiem mājās ir skaidrs, ka preses klusēšana ir laba zīme - tā ir drošība, ka nevienam savējam nekas nav atgadījies. Tas gan nenozīmē, ka dažādu ārkārtēju situāciju mūsu karavīru ikdienā Afganistānā vairs nebūtu. Ir jau gan - arī tiem Latvijas bruņoto spēku karavīriem, kuri pašlaik atrodas misijā, ir nācies piedalīties dažādos «kontaktos» - kā tiek sauktas apšaudes ar afgāņu nemierniekiem. Tas neapšaubāmi ir plašākai sabiedrībai par garlaicīgu un ir pilnīgi saprotami, ka informācija par visiem ārkārtas notikumiem, pat pašiem nelielākajiem, ir tikai Latvijas armijas vadībai.
Arī Irākas operācijā pienāca laiks, kad aizvien retāki kļuva iepriekš ārkārtīgi bīstamie un asiņainie pašnāvnieku uzbrukumi. Tagad, mēģinot izprast situāciju Afganistānā, šāds kaujas darbības pieklusums ļauj izvirzīt divas galvenās versijas, kādēļ tā noticis. Pirmā liecina, ka radikālās kustības Taliban kaujinieki beidzamā gada laikā cietuši nopietnus zaudējumus un, pēc koalīcijas spēku augsta ranga virsnieku izteikumiem, vairs nav spējīgi piedalīties liela mēroga bruņotās sadursmēs. Otrā norāda uz islāmistu kaujinieku taktikas maiņu - veidojot skaitliski mazākas vienības un dodot priekšroku dažādu terora aktu veikšanai. Vai tas nozīmē viņu spēka būtisku samazināšanos, īsti tomēr nav skaidrs.
Nesenie kaujinieku uzbrukumi Kabulas centrā drīzāk liecina nevis par viņu spēku, bet gan izmisuma rīcību - kā citādi lai vērtē uzbrukumu veikšanu ar iepriekš zināmu iznākumu. Jo ir skaidrs, ka uzbrucēji devušies uz garantētu sakāvi un bojāeju. Zinot, cik prasmīgi savu karošanu reklamē islāma karotāji, vairākas stundas garas kaujas sākšana ASV vēstniecības tuvumā, šķiet, veikta propagandas nolūkos. Tas pats sakāms arī par neseno bijušā Afganistānas prezidenta Burhanudina Rabani nogalināšanu. Diezin vai viņa darbošanās radikāļiem šķitusi ārkārtēji bīstama. Tomēr jāņem vērā, ka Rabani bija ļoti respektējams un pieredzējis afgāņu politiķis, kurš bija uzņēmies miera procesa vadīšanu un sarunu vešanu ar Taliban. Tiesa gan, beidzamajā laikā par šo sarunu iznākumu viņam bijis aizvien pesimistiskāks viedoklis.
Pēc iespējas drošāka situācija ir visas koalīcijas interesēs. Tas panākams arī ar aktīvu vietējo drošības spēku apmācīšanu, viņus mudinot prasmīgi uzņemties atbildību un iniciatīvu. Pagaidām šis process norisinās saskaņā ar grafiku.