Pati I.Šarņikova Diena nekomentēja, kādēļ prasīti tik salīdzinoši mīksti sodi, ņemot vērā, ka par apsūdzības pantiem maksimālais soda mērs pat ir 12 gadu. J.Ievītis norādīja, ka dzimumnoziegumi ir grūti šķetināmi. «Praksē vainīgais un cietušais bieži vien ir pazīstami, tādēļ, izmeklējot un iztiesājot šos noziegumus, ir ļoti svarīgi izvērtēt, kādas attiecības šīs personas pirms tam ir saistījušas,» norāda prokurors, neslēpjot, ka ir saskāries arī ar gadījumiem, kad cietušās sievietes provocējušas vīrieti uz vardarbību, apmelojušas viņu vai mēģinājušas izspiest naudu. Tāpat J.Ievītis neslēpj, ka lielākās grūtības objektīvi notiesāt izvarotāju rada nekvalitatīvs pirmstiesas izmeklētāju darbs.
Notikušais ar Lailu izgaismo arī kādu citu problēmu. Pēc izvarošanas viņa nav saņēmusi psihologa palīdzību, kā arī ir satriekta par pratināšanas procedūru. «Procesuālās normas dzimumnoziegumu izmeklēšanā ir nepilnīgas,» Dienai atzīst resursu centra sievietēm Marta pārstāvis Juris Dilba. Viņš uzskata, ka sievieti, kas pēc notikušā atrodas šoka stāvoklī, nedrīkst pratināt bez psihologa klātbūtnes. Ar nožēlu viņš arī atzīst, ka Martai šobrīd nav speciālu projektu, kas sniegtu palīdzību no izvarošanas cietušajām sievietēm, taču gadījumos, kad cietusī tomēr vēršas centrā, atteikts nekad netiek. J.Dilba arī norāda, ka izmeklētāja pienākums ir informēt no izvarošanas cietušās sievietes par viņu tiesībām saņemt valsts garantēto kompensāciju Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācijā, kā arī bezmaksas juridisko palīdzību. Laila Dienai atzina, ka ir saņēmusi kompensāciju 600 latu apmērā, taču psihologa pakalpojumiem šo naudu nav izmantojusi.
Psihologa darbs šādos gadījumos ir ļoti svarīgs, uzskata Jauno psiholoģiju centra direktore Dace Rolava, kura savā praksē ar izvarotām sievietēm saskārusies vairākkārt. «Bieži vien profesionāla palīdzība šīm sievietēm ir vairāk vajadzīga nekā tuvinieku atbalsts,» norāda D.Rolava. Viņas praksē bijis gadījums, kad pēc izvarošanas sieviete tā arī nespējusi pilnvērtīgi atgriezties dzīvē - nespējusi izveidot ģimeni, nevarējusi satuvināties ar vīrieti. «Notikušais mēdz arī izjaukt ģimenes. Lai cik iecietīgs, saprotošs un emocionāli stabils būtu vīrietis, arī viņam mīļotās izvarošanas gadījums ir trauma. Daudziem zemapziņā rodas iespaids, ka sieviete ir «netīra», ka viņa vairs nepieder vienam vīrietim, tādēļ zūd iekāre pret to,» saka D.Rolava.
2008.gadā no izvarošanas un vardarbīgas dzimumtieksmes apmierināšanas cieta aptuveni 220 sieviešu, bet pērn pirmajos sešos mēnešos - ap 80.