Noliktavās neuzkrājas
A/s Preiļu siers pēdējā akcionāru sapulcē tika konstatēts, ka pērnais gads bijis trešais labākais uzņēmuma vēsturē, pārstrādāti gandrīz 92 tūkstoši tonnu piena. Saražoti 6,3 tūkstoši tonnu siera un 3,8 tūkstoši tonnu sūkalu pulvera. Sieru un sūkalu pulveri uzņēmums eksportē uz 42 valstīm, Latvijas tirgū paliek ap pieciem procentiem produkcijas. Pienu pārstrādei iepērk gan Latvijā, gan Igaunijā, tomēr uzņēmums plāno nodrošināties nākotnē, uzbūvējot kompleksu ar 400 govīm, stāsta uzņēmuma vadītājs Jāzeps Šņepsts.
Tāpat kā citviet Latvijā, arī Preiļu uzņēmēji atzīst, ka profesionālās izglītības sistēma ir praktiski sagrauta un vairs nenodrošina kadrus, tie jāgatavo pašiem uz vietas. Ja Jāzeps Šņepsts par darbaroku trūkumu nesūdzas, tad Preiļos pazīstamā šūšanas uzņēmuma SIA Firma Jata vadītājs Vilhelms Veleckis atzīst, ka četras ražotnes Preiļos, Rēzeknē, Līvānos un Maltā lielā mērā izveidotas tāpēc, ka tikai Preiļos vien apmēram 150 šuvēju savākt nevar. Praktiski visa Firma Jata produkcija, galvenokārt darba specapģērbs, tiek ražota pēc ārvalstu firmu pasūtījuma.
Jāatbalsta vairāk
Preiļu domes mājaslapā var atrast informāciju potenciālajiem investoriem par dažām pieejamām telpām un teritorijām, kur varētu attīstīt uzņēmējdarbību. Pilsēta, protams, būtu ieinteresēta, lai atdzīvotos arī degradētā teritorija ar bijušās linu fabrikas graustiem. Tomēr ir objektīvi šķēršļi, piemēram, pilsētas mērs Aldis Adamovičs stāsta par Šveices uzņēmuma interesi izveidot siltināšanas bloku ražotni, taču tai vajadzīgs dzelzceļš, kas no Preiļiem ir 18 km attālumā. Uzņēmējdarbības veicināšanai pilsētā darbojas arī biznesa inkubators, par kura sekmēm gan A. Adamovičs izsakās stipri atturīgi - neviena liela ražotne no šī inkubatora neesot izveidojusies. Inkubatora vadītāja Ineta Liepniece tam piekrīt, bet norāda, ka pirms dažiem gadiem Preiļu novadā bijuši reģistrēti ap 500 uzņēmumu, šobrīd - virs 700: «Lieli uzņēmumi šeit nedzimst, bet daudzi grib sākt un ir aktīvi. Ir Hipotēku bankas atbalsta instrumenti, tomēr savam nodrošinājumam ir jābūt, un daudzi nevēlas riskēt.» I. Liepniece arī uzskata, ka valstij krietni lietderīgāk būtu palielināt finansējumu komercdarbības atbalsta programmai, uz kuru ir liels konkurss, un maz pretendentu tiek pie šīs naudas. Tas būtu daudz lietderīgāk nekā simtlatnieku programma, kur cilvēkam dod rokās slotu, uzsver I. Liepniece.
Strīdu objekti
Asu diskusiju objekts, kas tiks izmantots arī vēlēšanās, ir koģenerācijas stacija ar 1,15 megavatu (MW) jaudu, ko pagājušā gada nogalē Preiļos uzbūvēja SIA Seces koks no Aizkraukles. Uzņēmējs Aigars Zīmelis izsakās asi: «Koģenerācijas stacija ir pilnīgs absurds, tā matemātiski nav pamatota, diskusijas vispār nav bijis un arī tagad nav. Vai kāds ir dzirdējis, ka Preiļos pietrūkst siltuma? Kāda velna pēc mēs viņus laidām iekšā pilsētā? Neesmu redzējis, ka būtu ietaupījums kaut par 10% lētāk.»
Vēl viens iemesls uzņēmēju strīdiem ir veikalu darbība. Salīdzinot ar pilsētām, kurās aktīvi izvērtušies daudzi lielie tirdzniecības tīkli, Preiļos joprojām dominē vietējie tirgotāji - ir gan tirdzniecības centrs Oga, gan vairāki veikali Preilis. Vietējie tirgotāji neslēpj, ka ir nemierā ar pašā Preiļu centrā uzbūvēto lielveikalu Maxima. Tas atrodas uz baznīcas zemes, un formāli pilsētai nebija iemesla būvniecību liegt. A. Adamovičs atzīst, ka vairāku pārtikas preču cenas arī citos veikalos tagad pazeminājušās, kas iedzīvotājiem ir izdevīgi.
Uzņēmēju kluba Preiļos nav, tomēr, kad ir kāds jautājums, kur vajadzīgs viņu viedoklis, ieinteresētās personas tiek sasauktas kopā, atzīst I. Liepniece. Pagājušajā nedēļā uzņēmēji sprieduši par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plānoto finansējumu industriālo zonu izveidei un paplašināšanai. Tiesa, uzņēmēji vēlētos ne tikai infrastruktūras sakārtošanu līdz uzņēmuma vārtiem, bet palīdzību arī paša uzņēmuma darbībai.