Grāmata sākas ar detalizētiem stāstiem par bērnību, kad ārlaulībā dzimušais, bet lutinātais Ēriks ilgi nemaz nezināja, kas ir viņa vecāki, un par tādiem uzskatīja vecvecākus. Protams, visvairāk šeit stāstīts par attiecībām ar savas dzīves lielāko kaislību - mūziku un citiem mūziķiem - gan draudzību, gan nesaprašanos, gan iecelšanu ģitāras dieva statusā, gan neveik-smēm, proti, ierakstu kompānija viņa dziesmas «atsviedusi» atpakaļ, jo tām, viņuprāt, pietrūcis komerciālā potenciāla. Grāmatā atsevišķās nodaļās aprakstītas Kleptona grupas - The Yardbirds, kurā viņš sāka karjeru 60.gadu sākumā kopā ar izcilajiem ģitāristiem Džefu Beku un Džimiju Peidžu, kurš vēlāk uz tās bāzes izveidoja Led Zeppelin, John Mayall's Bluesbreakers, Blind Faith un Cream ,-, kā arī solokarjera, kas veiksmīgi turpinās joprojām. Makšķerēšanai, antīku divriteņu, bet vēlāk arī automobiļu, mākslas darbu, ģitāru un ekskluzīvu pulksteņu kolekcionēšanai jeb «žagatas sindromam» arī Kleptona dzīvē ir sava loma.
Liela daļa autobiogrāfijas veltīta attiecībām ar daudzajām sievietēm - pazīstamākais ir stāsts par Kleptona iemīlēšanos sava drauga Džordža Harisona sievā Patijā, kurai veltīti hiti Layla un Wonderful Tonight. Viena nodaļa veltīta 1991.gada traģēdijai, kurā mūziķis negadījumā zaudēja savu četrgadīgo dēlu Konoru. Grāmata ir neskaitāmu personvārdu pilna, to atkārtotas parādīšanās gadījumā reizēm nepieciešams šķirt vairākas lapas atpakaļ, lai atsauktu atmiņā, kāda loma tiem bijusi Kleptona dzīvē, jo pietrūkst grāmatā pieminēto personvārdu skaidrojošā alfabētiskā saraksta.
Vai ik uz soļa Kleptons stāsta par savām ilgstošajām atkarībām no alkohola un narkotikām - atturības periodiem un vieglprātības izraisītu atkārtotu krišanu reibinājumu gūstā, kas beigu beigās vainagojusies ar misiju palīdzēt citiem līdzīgā bedrē kritušajiem, izveidojot alkoholiķu un narkomānu ārstniecības centru Antigvā. Tagad, kad Kleptons jau vairāk nekā 10 gadu bauda mierīgu ģimenes dzīvi un audzina četras meitas, bohēmas periodu, pat atceroties ierakstu kompānijas Atlantic Records dibinātāja un Rokenrola slavas zāles izveidotāja Ahmeta Erteguna saviļņojumu par kādu dziesmu, viņš sauc par «vecajām sliktajām dienām». Tomēr citās grāmatas lapaspusēs Kleptons izteicis pieņēmumu, ka bez uzdzīves asajām izjūtām viņa daiļrade vienu otru reizi zaudējusi kaut ko no sava satura.