Turklāt secināms, ka skolēni vardarbību skolā uzskata pat par sava veida izklaidi. Kāda skolniece raksta: «Beidzot tas āpsis dabūja, ko pelnījis... muahahaha. Skolā kautiņš, action un tā.»
Lai gan jaunais mācību gads tik tikko sācies, par fizisku vardarbību jau ziņots gan Valsts policijai (VP), gan atsevišķi gadījumi izskanējuši publiskajā telpā. Taču par lielāko daļu fizisku konfliktu ārpus skolas neviens neuzzina. Viens no iemesliem - skolas cenšas nosargāt savu prestižu. Tikmēr emocionālā vardarbība, kas skolēnu vidū ir krietni izplatītāka, nepaliek tikai skolas sienās - bērnam, kurš kļuvis par upuri, vienaudži nereti uzbrūk arī internetā.
Rīgā neziņo
Jau otrajā skolas dienā šajā mācību gadā kautiņš noticis kādā no Liepājas skolām, vienam no skolēniem pat nokļūstot slimnīcā. Par šādiem un līdzīgiem gadījumiem VP ziņo samērā bieži. Kā Dienai norāda VP Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics, šogad līdz maija beigām vien reģistrēts ap 150 fiziskas vardarbības gadījumu skolās. Tomēr grūti esot runāt par konkrētām tendencēm, jo A. Rinkevics ir pārliecināts, ka policijas redzeslokā nonāk vien neliela daļa vardarbības gadījumu. Turklāt medicīnas iestādēm ir pienākums par fizisku vardarbību ziņot policijai, bet par emocionālu vardarbību neviens neuzzina, ja pats skolēns par to nerunā.
Statistikas dati mudina policiju domāt, ka Rīgā vardarbību skolas slēpj vairāk vai arī to retāk pamana vecāki. Lielākā daļa iesniegumu policijā ir tieši no reģioniem, taču A. Rinkevics netic, ka Rīgā nekas tāds nenotiek. Iespējams, slēpjot bērnu konfliktus, skolas mēģina nosargāt savu prestižu.
Policijā gan var pateikt, ka bērni pēdējos gados kļuvuši ciniskāki. Kā piemērus viņš min situācijas, ka skolēnam aizdedzināts džemperis vai mati, bērni savus vienaudžus bāzuši tualetes podā un likuši laizīt zemi.
Tikmēr Dienas apzvanīto Rīgas skolu vadība par šiem jautājumiem runā nelabprāt un telefonintervijai nepiekrīt. Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolas direktore Renāte Linde gan atzīst, ka vardarbība skolēnu vidū bijusi vienmēr un ir arī tagad, tomēr pēdējos gados nav nācies pieredzēt nopietnus kautiņus. Vienlaikus viņa atzīst, ka skolēni ir gudri un nekonfliktē pedagogu klātbūtnē. No skolas personāla puses būtiski ir konfliktus pamanīt un nepieļaut, lai tie pāriet fiziskā ietekmēšanā.
Arī aiz skolas sienām
Ziņas par vardarbību skolās gan no pašiem bērniem, gan viņu vecākiem saņem arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI). Tās vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa stāsta, ka aizvien vairāk vardarbības gadījumu ir saistīti ar interneta vidi. Arī pa uzticības tālruni saņemtie zvani liecina, ka liela problēma ir tieši emocionālā vardarbība. Skolās notiek apsaukāšanās, ņirgāšanās, izstumšana un pazemošana, kas turpinās arī ārpus skolas.
«Vardarbība nebeidzas skolas sienās, bet pāriet uz interneta vidi, kas agrāk nebija iespējams. Agrāk, vismaz aizverot skolas durvis, problēmas it kā palika tur. Šobrīd bērns, kurš kļuvis par upuri, šo upura lomu saglabā arī ārpus izglītības iestādes,» tā L. Rieksta-Riekstiņa. Inspekcijā gan novērots, ka skolas arvien biežāk meklē palīdzību un arī vecāki izlemj neklusēt.
Realitātē grūti
Lai ar vardarbību skolās tiktu galā, tiesiskais regulējums ir pietiekams un procedūra šādos gadījumos skaidra - gan tas, kas ir jādara skolai, gan tas, kas skolas vadībai, pašvaldībai un citiem. Taču realitātē ne vienā vien skolā trūkst atbalsta personāla, Dienai stāsta inspekcijā. Ir skolas, kurās nav sociālā pedagoga, citur psihologs ir vien uz dažām stundām nedēļā. Tāpēc bieži viss paliek uz klases audzinātāja pleciem, un jautājums vēl ir par šī skolotāja vēlmi problēmas risināt.
Lai situāciju vērstu kaut cik uz labo pusi, iesaistīties gatava ir arī VP. Kā stāsta A. Rinkevics, patlaban sākts darbs pie skolas drošības programmas izstrādes. Tas nozīmē, ka nākamajā mācību gadā varētu būt kādi uzlabojumi. Plānots, ka uz skolām dosies eksperti, kuri palīdzēs izvērtēt gan to, kā fiziski telpu padarīt drošāku, gan to, kā novērst iespējamo vardarbību. Kā piemēru A. Rinkevics min ģērbtuves, telpu pie sporta zāles. Nereti tieši šajās vietās skolēni kārto savas domstarpības, lai gan tur visu laiku būtu jābūt kādam pieaugušajam, kas situāciju uzmana. Patlaban tas notiek reti. Tāpat, ja skolas teritorija nav apsargāta, pastāv lielāka iespēja fiziskai vardarbībai. Uzlabojumu gan nebūs visās skolās uzreiz - resursu ierobežotības dēļ sākumā projektā skolas varēs iesaistīties brīvprātīgi.