Domes priekšsēdētāja Rita Strode (LPP/_LC_) pieļauj, ka krīzes dēļ šos tempus nāksies palēnināt, jo budžets ir būtiski samazinājies (51,3 miljoni latu pērn, 46 miljoni - šogad) un liela daļa no tā jāatvēl sociālajām programmām, tomēr cer, ka uzsāktie projekti neapstāsies. Investīciju ienākšanu pilsētā nenoliedz arī opozicionāri, tomēr uzskata, ka pārāk maz vērības veltīts jaunu darba vietu radīšanai un iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai.
Nauda no Rīgas un Briseles
R.Strode pilsētas vadību pārņēma pirms sešiem gadiem, kad no mēra amata atteicās Ivars Šķiņčs (LPP), kas šo posteni ieguva apvērsuma rezultātā, «nogāžot» Latgales gaismas līderi Rihardu Eigimu. Toreiz pilsētas finansiālā situācija nebija spīdoša, taču domes komandai izdevās to stabilizēt un iegūt vēlētāju uzticību arī nākamajiem četriem gadiem. R.Strode uzskata, ka tas izdevies, gan pateicoties jauniem, izglītotiem cilvēkiem, kuri atnāca strādāt domē, gan arī veiksmīgai sadarbībai ar Saeimas pozīciju (vairāk nekā gadu LPP/LC pārstāvis arī vadīja valdību) un opozīciju. «Cik tu pārliecinoši spēsi pamatot savu projektu, tādu rezultātu arī dabūsi, neviens tev naudu klāt nepienesīs. Ja es un mani kolēģi nebūtu tik bieži braukājuši uz Rīgu, runājuši, pierādījuši, pat izlamājušies, nekas nenotiktu,» uzskata R.Strode. Viņai ir liels gandarījums par daudziem īstenotiem infrastruktūras projektiem, tajā skaitā ūdensvada un kanalizācijas tīklu un attīrīšanas iekārtu rekonstrukciju, gājēju ielas renovāciju, atjaunoto pilsētas teātra skatuvi. Daugavpils izmantoja iespēju, vēl nesagaidot ES finansējuma piešķiršanu, uzsākt divu pirmsskolas mācību iestāžu būvi, kas ļāva novērst rindas uz bērnudārzu. «Nenoliedzami, ka pilsēta šajos gados ir attīstījusies, bet tas ir tikai pateicoties tam, ka Daugavpilij bija pozīcijas partiju atbalsts. Jājautā tikai, vai prioritātes tika izvēlētas pareizi,» domā kādreizējais Daugavpils vadītājs Valdis Lauskis (Sociālā taisnīguma partija). Saskaņas centra vietējais līderis, Daugavpils 3.vidusskolas direktors Vitālijs Azarevičs uzskata, ka pašvaldībai nav izdevies apturēt jaunatnes aizbraukšanu no pilsētas, kas ir viena no smagākajām Daugavpils un visas Latgales problēmām.
Trūkst darba vietu
Pašreizējai pilsētas domei visvairāk tiek pārmests jaunu darba vietu trūkums, lēmumu pieņemšanas necaurspīdīgums. Opozīcijas partiju rīkotie piketi pie domes ēkas, pieprasot tarifu pazemināšanu, jau ir kļuvuši par ikdienu, kaut arī gan siltuma tarifi, gan bezdarba līmenis Daugavpilī ir zemāks nekā vidēji Latvijā. Kādreizējais pilsētas mērs Rihards Eigims, kas tagad pašvaldību vēlēšanām balotējas kā pirmā persona LSDSP sarakstā, intervijā vienā no pilsētas avīzēm paziņojis, ka pašvaldībai jārūpējas, lai pilsētā ik gadu izveidotos vismaz viens uzņēmums, kas nodrošinātu daugavpiliešus ar darba vietām. Arī Tautas partijas (TP) saraksta līderis mūziķis Artūrs Duboks sarunā ar Dienu uzsvēra, ka pašvaldībai vajag vairāk risināt darba vietu trūkuma jautājumu, nevis būvēt sporta halles. TP Daugavpils priekšvēlēšanu programmā sola panākt, ka «Daugavpils attīstībā un svarīgāko lēmumu pieņemšanā ar vienādām tiesībām piedalās visi Daugavpils pastāvīgie iedzīvotāji neatkarīgi no dzimuma, tautības, vecuma un pilsoniskā statusa», izraisot ar to tēvzemiešu kritiku valdības koalīcijas līmenī. A.Duboks skaidro, ka ar to nav domāta vēlēšanu tiesību piešķiršana. «Ja mani ievēlēs, es domes gaiteņos likšu izvietot videokameras, lai jebkurš pilsētas iedzīvotājs online režīmā varētu vērot lēmumu pieņemšanas gaitu un diskutēt par tiem,» teica mūziķis.
Bezdarbnieki un aktieri
Par vietām Daugavpils domē 6.jūnijā cīnīsies 14 saraksti, uz vienu deputāta vietu pretendēs 12 kandidāti. Dažādu partiju sarakstus izvēlējušies visi iepriekšējie pilsētas vadītāji (izņemot A.Vidavski) un viņu vietnieki, trīs vidusskolu direktori, policijas priekšnieks un slimnīcas galvenais ārsts. Partija Sabiedrība citai politikai jau neoficiāli nosaukta par teātra partiju, jo tās sarakstā kandidē Daugavpils teātra galvenais režisors Harijs Petrockis un vairāki aktieri. Dažas partijas reģistrētas īsi pirms sarakstu iesniegšanas termiņa beigām, un tajās iekļautas sabiedrībā līdz šim nezināmas personas ar zemu izglītību, pensionāri un bezdarbnieki. DU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, asociētais profesors Vladimirs Meņšikovs to pamato ar pilsoniskās sabiedrības aktivitātes pieaugumu, nožēlojot, ka sarakstos maz pārstāvēti pilsētas augstskolu pasniedzēji. Vairākos sarakstos (Latgales tauta, LPP/LC) pārstāvēti masu mediju īpašnieki. Mediju pētnieks, informācijas un komunikācijas zinātņu doktors Sergejs Kruks uzskata, ka ar to šie izdevēji riskē zaudēt sabiedrības atbalstu un sagraut savu biznesu, ilgtermiņā bojājot arī pilsētas reputāciju.
V.Meņšikovs prognozē, ka domes kodols paliks tas pats vecais. 2008.gada septembrī DU Socioloģisko pētījumu institūts veica sabiedrības aptauju, un tajā atbildēs dominējis atbalsts R.Strodes vadītajai komandai, taču tagad situācija varētu mainīties, jo vairāki politiskie spēki nāk ar populistiskiem lozungiem par tarifu samazināšanu un jaunu rūpnīcu būvi. Iespējams, atbalstu varētu gūt R.Eigims, kā arī SC saraksts, kuru veido pārsvarā Daugavpils pilsētas partijas biedri.