Saskaņojam viedokļus. Lēmumi jebkurā gadījumā tiek pieņemti vai nu Saeimā, vai Ministru kabinetā, bet - tā kā valdību veidojošām partijām var un ir atšķirīgi viedokļi kādos jautājumos, tad padome ir tā vieta, kur tos izrunāt. Turklāt nereti dzird pārmetumus, ka kāds koalīcijā jūtas kā jaunākais brālis; tad nu koalīcijas līgums un padome ir tas pietiekami precīzi noteiktais mehānisms, lai šādai sajūtai rasties nevajadzētu, jo padome ir vieta, kur savu atšķirīgo viedokli paust.
Ja žurnālisti padomes sēdēs būtu klāt, es nebrīnītos, ja viņi teiktu, ka tur ir vieni vienīgi strīdi, tomēr galu galā tiek atrasts kompromiss.
Ir gan dzirdēts, ka šīs diskusijas gan ir «tu man, es tev» līmenī...
Nē, tā gan nav. Tomēr vārdu apmaiņas mēdz būt skarbas. Man šķiet, ka sabiedrība jau tā ir nogurusi no politiķu strīdiem, tādēļ varbūt pat labi, ka vismaz daļa no šīs virtuves publikai nav jādzird.
Un tomēr - vai šis mehānisms nemazina valdības un parlamenta lomu?
Nē. Jo lēmumi, kā jau teicu, vienalga tiek pieņemti Saeimā un Ministru kabinetā, kur sēdēs ir klāt valsts sekretāri, pieaicināti eksperti, Saeimas komisiju gadījumā tas pats, šiem cilvēkiem ir savi argumenti, un koalīcijas politiķiem ir jāmāk savu viedokli pamatot.
Tuvojas Saeimas jaunās sesijas sākums. Kas, jūsuprāt, būs svarīgākie parlamenta lēmumi šajā sesijā?
Nākamā gada budžets. Tas nebūs viegli, jo, lai gan mēs sakām, ka situācija uzlabojas, mēs nedrīkstam atgriezties t. s. trekno gadu tēriņos. Būtisks jautājums ir dubultās pilsonības regulējums, pie kura apakškomisija ir strādājusi un pie kura mēs atgriezīsimies tūlīt pēc vēlēšanām. Ir likumdošanas pakete, kas ir kontekstā ar Nacionālo attīstības plānu. Jautājumi par uzņēmējdarbību. Piemēram, tika ieviesti t. s. balto nodokļu maksātāju saraksti - uzņēmējiem ir pretenzijas par kritērijiem, kuros jāiekļaujas. Tiesiskuma jautājumi. Piemēram, tiesneša Strazda gadījums parādīja, ka tiesnešu darbā ir situācijas, kurām nav īsti regulējuma. Saeimā ir izmaiņas gan civilprocesā, gan kriminālprocesā - ar dažiem ļoti strīdīgiem ierosinājumiem. Piemēram, atteikties no mantas konfiskācijas kriminālprocesā. Civilprocesā joprojām neatrisināts ir jautājums, ko darīt, lai tiesāšanās neilgtu gadiem, kļūstot par dzīvesveidu.
Šķiet, jūs apzināties to risku saistībā ar šā gada budžeta grozījumiem un nākamā gada budžetu, ko varētu aprakstīt tā: kā pateikt citām grupām, kurām atalgojumu nepieliek: «Pagaidiet, pacietieties!»
Tā ir, trekno gadu kļūdas atkārtot nedrīkst. Nevar likt klāt algas, ja nav skaidrs, kā uzlabosies darba kvalitāte. No šī viedokļa ierēdniecība ir vēl stipri reformējama joma. Jo kā bija? Uzdzina algas, tad ņēma nost - vispirms aizgāja tie, kuri spēja atrast sev darbu citur, attiecīgi palika cilvēki ar... teiksim tā, mēs redzam, ka līmenis ir daudzviet pazeminājies. Tātad jāpaaugstina. Bet nedrīkst būt tā, ka vispirms paaugstina algas un tad gaida, ka līmenis kāps. Tas pats ar skolotājiem - nu nevar būt automātiski visiem vienādas algas, ir jāstimulē izcilība. Tas pats ar tiesnešiem. Ir ļoti jauki, ka tu gribi sev algu, lai justos neatkarīgs, tomēr tad nevar būt tā, ka likums prasa, lai tiesneši strādā pie savas kvalifikācijas paaugstināšanas, bet nevienam «no malas» nav veida, kā pārbaudīt, vai tas notiek.
Pārjautāšu citādi. Mums ir materiāls par Probācijas dienestu, kura darbinieki, padzirdējuši, ka citur algas palielina, bet viņiem ne, gatavi iet ielās.
Nevar lietas skatīt atrauti. Probācijas dienests, ja runājam konkrēti par to, ir iekšlietu, tiesību aizsardzības sistēmas sastāvdaļa. Un tad ir jāskatās, kas notiek ar izmeklētāju, policistu algām utt.
Nākamgad pašvaldību vēlēšanas. Kādi ir Vienotības mērķi? Startēt visos novados?
Nu Vienotības uzstādījums ir gana ambiciozs - būt pārstāvētai visos novados. Šobrīd tas tā nav, mēs strādājam. Piemēram, Latgalē tradicionāli dominē citi politiskie spēki, un mēs gribētu situāciju mainīt.
Jūs startēsiet kā Vienotība, vai pieļaujat kopīgus sarakstus ar kādu partiju?
Vienotība ir tradicionāli diezgan demokrātiska šajā ziņā. Mums nav noteikts, ka pašvaldību vēlēšanās ar šiem politiskajiem spēkiem noteikti var startēt kopā, ar tiem - noteikti nevar. Mēs uzticamies, ka vietējās nodaļas var izvērtēt situāciju, kas uz vietas var būt atšķirīga no tā, kā tā izskatās Rīgā. Gala lēmumu, protams, pieņem partijas vadība, tomēr ir svarīgi, lai šie vietējie saraksti būtu rīcībspējīgi.
Rīgā vēlēšanas draud atkal būt mēru kandidātu skaistuma konkurss. Ko liksiet pretī Ušakovam?
Politiķi, kurš spēj publiski argumentēti parādīt, ka pašreizējās domes saimnieciskā politika ir bīstama. Uzsveru - saimnieciskā. Jo apgalvojumi, ka būs «latviešu partijas» pret «krievu partiju», - tā nav tēma.
Intervēja Guntis Bojārs, sagatavoja Māris Zanders