Amatpersonas to slavē, atzinīgas, kaut daudz piesardzīgākas, ir arī akcīzes preču tirgoņu organizācijas, bet padevušies nav arī gada sākumā protestus rīkojušie latgalieši, kuru mērķis ir ierobežojumus atcelt - viņi solās nākamnedēļ «iet uz tiesu».
«Legālā kontrabandista» džentlmeņa komplekts -divas paciņas cigarešu, litrs alkohola, pilna degvielas bāka, kā arī 10 litru degvielas kanniņā, ir maksimālais preču apjoms, ko vienā braucienā drīkst ievest bez nodokļu nomaksas. Pēc dažādiem aprēķiniem, tādējādi, vienā braucienā ievestās preces nelegāli pārdodot tālāk, var nopelnīt no 10 līdz 30 latiem. Finanšu ministrija bija aprēķinājusi, ka kopā ir ap 300 cilvēku, kuri austrumu robežu šķērso ļoti regulāri, un viens šādi piepelnīties kārs cilvēks valstij rada 662 latu zaudējumus mēnesī. Pieņemot likuma grozījumus, kaitējumam teorētiski vajadzētu vairākkārt samazināties.
Ir nedaudz labāk
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) interneta vietnē pieejamo oficiālo statistiku šā gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, kopējie ieņēmumi no akcīzes nodokļa ir pieauguši par aptuveni 13 miljoniem latu. Tomēr Dienas aptaujātie akcīzes preču tirgoņi nesteidz apgalvot, ka viss pieaugums saistīts tieši ar jaunajiem ierobežojumiem. Piemēram, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns norāda, ka strauji ir pieaugusi dabasgāzes tirdzniecība, kamēr benzīna tirdzniecības apjomi pat nedaudz kritušies (par aptuveni 3%). Atšķirībā no benzīna dabasgāze ir samērā lēta arī Latvijā, turklāt to nav tik viegli pārsūknēt no viena auto citā, tādēļ tās tirdzniecības apjomus ar ierobežojumu skaidrot diez vai ir iespējams.
Akcīzes preču tirgoņi gan neapgalvo, ka ierobežojums nav devis neko. Mazos degvielas tirgotājus apvienojošās Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības prezidents Sergejs Semjonovs norāda: «Atsevišķās uzpildes vietās Latgales pusē degvielas tirdzniecība ir palielinājusies par 6%-10%.» Arī Alkohola ražotāju un tirgotāju asociācijas (ARTA) valdes priekšsēdētājs, Sia Liviko ģenerāldirektors Genādijs Kļepikovs norāda: «Mēs savā uzņēmumā redzam uzlabojumus Vidzemes un Latgales reģionos. Varētu teikt, ka degvīna realizācija kopš gada sākuma pieaugusi par 3%- 5% no vidējā rādītāja.»
Viņi visi gan uzreiz steidz piebilst - vai pieaugums ir likuma izmaiņu vai citu faktoru dots rezultāts, vēl ir grūti spriest. Jaunais ierobežojums, kaut pozitīvi vērtējams, cīnās vienīgi ar «aisberga redzamo daļu», un daudzus citus ceļus, kā akcīzes preces nonāk nelegālajā tirgū, tas nevar ietekmēt. Piemēram, S. Semjonovs uzskata, ka degvielas tirgū daudz lielāka problēma ir kravas automašīnas, kuras iebrauc valstī ar pilnu bāku Krievijā vai Baltkrievijā lēti pirktas degvielas un daļu no tās nelegāli iztirgo - ja vieglajam auto degvielas bāka vidēji ir 70-100 litru liela, tad kraveniekam - jau tonna.
ARTA valdes loceklis, SIA Jaunalko valdes priekšsēdētājs Ritvars Kuzma arī norāda, ka ļoti precīzus aprēķinus par ierobežojuma radīto iespaidu diez vai var veikt: «Mans viedoklis ir, ka šī lieta nav izmērāma, jo jebkurā gadījumā alkohola ievešana pār robežu notika un turpināsies.»
Rindu vairs neesot
Tomēr arī ierēdņiem nav ilgi jāmeklē konkrēti skaitļi, ar kuriem pierādīt, ka ierobežojums savu artavu, kaut ne milzīgu, ir devis. VID Muitas kontroles organizēšanas daļas vadītājs Genādijs Maškovs norāda, ka privātpersonu ievesto cigarešu apjoms trīs mēnešos krities no pieciem miljoniem līdz nepilniem trim miljoniem, alkohola - par aptuveni 50 000 litriem, bet degvielas - par 2,28 miljoniem litru.
Diez vai šādas izmaiņas var ļoti būtiski ietekmēt nelegālo akcīzes preču tirgu, jo tajā nonāk arī kontrabandas ceļā ievestas akcīzes preces, un «nopietno» kontrabandistu ievesto kravu apjomi mēdz būt stipri lielāki - šī gada pirmajā ceturksnī vien VID ir izņēmis vairāk nekā 20 miljonus nelegālo cigarešu. Tomēr ierēdņi spēj nosaukt arī vairākus netiešos labumus, ko jaunais regulējums varētu būt devis. Piemēram, G. Maškovs norāda, ka, par spīti lielajam bezdarbam Latgalē, uzņēmēji mēdz sūdzēties, ka darbiniekus nevar atrast, jo cilvēki izvēlas meklēt vieglu peļņu, braucot pēc akcīzes precēm uz Krieviju, un vismaz daļu no šādiem cilvēkiem ierobežojums varētu pamudināt beidzot meklēt legālu nodarbošanos.
Arī cilvēkiem, kuri uz Krieviju nebrauc biežāk kā reizi nedēļā, dzīve esot kļuvusi vieglāka. Ja iepriekš vieglajiem auto uz Latvijas austrumu robežas bija jāstāv rindā stundām, ja ne dienām ilgi, tad tagad, kā apgalvo Valsts robežsardzes pārstāve Jevgēnija Pozņaka, «kā vieglais auto piebrauc pie robežas, tā pārbrauc tai pāri, un tā ir gan Grebņevā, gan Terehovā, gan Vientuļos, gan citur».
Sola tiesu
Tomēr, jo tālāk no ierēdņiem un organizācijām, kas pēta vispārējas tendences, jo mazāk pozitīvu atsauksmju nākas dzirdēt. Dienas aptaujātie pierobežā darbojošies mazie degvielas uzpildes staciju uzņēmumi teicās nekādus uzlabojumus kopējā situācijā vēl nejūtam. Piemēram, SIA Ingrid-A valdes loceklis Vjačeslavs Grahovskis, kura firmai pieder septiņi benzīntanki Rēzeknē, Preiļos, Krāslavā un Daugavpilī, norāda, ka latgalieši jau ir atraduši veidu, kā ierobežojumu apiet. «Ja ģimenē ir trīs pieauguši cilvēki, tad katrs no viņiem reizi nedēļā arī izbrauc. Benzīntankos uzpildās faktiski tikai tie, kuriem pēc tam kādas atskaites jāpilda. Lielas jēgas nav bijis, valdībai ir jāizdomā kaut kas cits, radikālāks,» norāda biznesmenis.
Savukārt Andris Krievs, kurš gada sākumā vadīja latgaliešu protestus pret jauno ierobežojumu, apgalvo, ka runas par īsākām rindām uz robežas esot tikai ierēdņu pašslavināšana. «Rindas patiesībā ir tieši tādas pašas, kā bija pirms jaunā gada. Cilvēks vienreiz nedēļā aizbrauc uz Krieviju, tad aizdod mašīnu kaimiņam. Man personīgi nav neviena kaimiņu, kuram nebūtu Krievijas vīzas, tikai atšķirība tāda, ka arī pēc tām tagad rindā jāsēž.» A. Krievs uzskata, ka ierobežojums braukšanai uz Krieviju ir cilvēktiesību pārkāpums, un nekautrējas to nosaukt pat par «genocīdu» pret pierobežas iedzīvotājiem. Pieteikums Satversmes tiesai, ar kuru šī kārtība tiek apstrīdēta, jau esot sagatavots un nākamnedēļ tikšot iesniegts.