Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Nedrīkstot kaitēt budžetam

Ne valsts, ne Ministru prezidents tiešā tekstā nav paziņojuši, ka atbalsta vai neatbalsta pensiju indeksāciju, taču viņu izteikumi ir piesardzīgi. Pensiju jautājums ir arī Zatlera reformu partijas līdera, Valda Zatlera priekšvēlēšanu retorikā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija bija plānojusi likuma grozījumus izskatīt jau 26. jūlijā, taču pārcēla sēdi uz 10. augustu. Valsts prezidents Andris Bērziņš norādījis, ka jāmeklē labākais risinājums, jo cenas turpina pieaugt, tomēr tas nedrīkstētu negatīvi ietekmēt konsolidācijas pasākumus un nākamā gada valsts budžeta izstrādi. «Šajā pēdējā tikšanās reizē bija vairāki priekšlikumi, un mans lūgums un ieteikums bija tomēr atrast to labāko, savstarpēji pieņemamāko un, protams, ievērojot mūsu saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem. [..] Katrā gadījumā visi iespējamie Saeimas lēmumi vai likumi, ja tie neatbildīs mūsu starptautiskajām uzņemtajām saistībām, netiks akceptēti dienaskārtībā,» pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski sacīja A. Bērziņš. Savukārt V. Dombrovskis izteicās - ja Labklājības ministrija un Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir nolēmusi strādāt pie pensiju indeksācijas jautājuma, tad ir jāatrod fiskāli neitrāls risinājums, piedāvājot kompensējošos mehānismus budžeta deficīta samazināšanai. «Mans uzdevums ir nepieļaut, lai valdībā tiktu pieņemti populistiski lēmumi,» V. Dombrovska teikto citē LETA.

Valdības sociālo partneru attieksme pret pensiju indeksāciju krasi atšķiras - piemēram, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība jau jūlija vidū nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai ar lūgumu indeksēt pensijas, savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija paziņoja, ka indeksācija nav iespējama ne finansiāli, ne morāli.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Kam indeksēs, cik izmaksās Pirms indeksēt, jānovē

Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtie grozījumi likumā Par valsts pensijām paredz atsākt indeksēt valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 165 latus mēnesī
Indeksācija skartu 430 000 pensiju saņēmēju jeb 74% no kopējā pensiju saņēmēju skaita
Paredzēts, ka likums stātos spēkā 1. septembrī
Šā gada trīs mēnešos indeksācijai būtu nepieciešami 7,5 miljoni latu, 2012. gadā - 34,1 miljons latu, indeksējot pensijas līdz 165 latiem, savukārt, indeksējot pensijas līdz 135 latiem, kā to piedāvā LM, būtu nepieciešami trīs miljoni latu un nākamgad vēl 13,6 miljoni latu
Indeksācijas rezultātā pensija šogad palielinātos vidēji par 5,75 latiem

Pēteris Leiškalns, sociālo tiesību eksperts
Ja kāds uzskata, ka šajā laikā ir iespējams atrast papildus līdzekļus, vispirms iespēju robežās ir jānovērš netaisnība gan pensiju sistēmā, gan citos obligātās sociālās apdrošināšanas sektoros, un tikai pēc tam var pievērsties indeksācijai.
Netaisnīgie elementi. Sākuma kapitāla aprēķināšanas kārtība noniecināja tos, kuriem bija zemi ienākumi no 1996. līdz 1999. gadam. Kapitalitātes indekss cilvēkus ar vienādiem darbmūža parametriem nostāda dažādās pozīcijās atkarībā no pensionēšanās laika. Piemaksas par stāžu līdz 1996. gadam vairs neatbilst to mērķim - vajag mazināt starpību starp zemu un augsti novērtēto sākumkapitālu.
Likums paredz piemaksas nepiešķirt personām, kuras pensionēsies no nākamā gada. Arī mazo pensiju saņēmējiem, kuriem tas pēc to mērķa pienāktos. Savukārt līdz šim piešķirtās saņems arī tie, kuriem tās pēc to mērķa nepienāktos. Minimālās pensijas noteikšana, kas balstīta uz stāža desmitgadēm, nonivelē cilvēku darbmūžu un nostāda labvēlīgākā situācijā personas ar nelielu stāžu. Pensiju kapitālā ieskaitītā sociālās apdrošināšanas iemaksu daļa ir ievērojami zemāka, nekā faktiski pensijām novirzītā iemaksu daļa.
Pensiju budžets nav sabalansēts. 2010. gadā deficīts bija 335 miljoni latu, 2011. gadā tas plānots 366 milj. latu, bet 2012. gadā - 413 milj. latu. Pārtēriņš daļēji tiek uzturēts no uzkrājuma, daļēji - no līdzekļiem, kas iegūti, samazinot strādājošo sociālās garantijas. Uzkrājums beigsies nākamā gada 4. ceturksnī. Ja pensijas indeksēs - tad ātrāk. Nav skaidras pensiju finansēšanas iespējas pēc uzkrājuma izsīkuma. Ir pieņēmums, ka valsts aizdos naudu no pamatbudžeta. Ja valsts nevarēs aizdot no pamatbudžeta tik daudz līdzekļu, cik nepieciešams, tad sekas var būt visai nepatīkamas. Viens no iespējamajiem scenārijiem ir 1993. gada situācijas atkārtošanās, kad līdzekļu trūkuma dēļ tika pieņemts īpašs likums par pensiju izmaksas pagaidu kārtību.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?