Ventspilī jau daudzus gadus notiek karš. Karš ir sadalījis Ventspils uzņēmējus divās nometnēs - Lemberga nometnē un viņa pretinieku nometnē. Lemberga pretinieku nometne - 12 Ventspils uzņēmumi - 2006. gadā nodibināja Baltijas asociāciju Transports un loģistika ar nolūku palīdzēt attīstīt valsts politiku šajā nozarē, kuras nebija. Diemžēl arī šodien nav. Mūsu valstī mainīt neko nav iespējams, ja nemaina visu valsts pārvaldi visos līmeņos. Kad Ventspils uzņēmēju karš attīstījās tālāk, varu pār mūsu uzņēmumiem pārņēma advokāts Rūdolfs Meroni. Nezinu, kādi ir šī cilvēka virsuzdevumi un ko viņš ar Ventspils uzņēmumiem darīs. Zinu, ka ir samainītas valdes, tajās salikti cilvēki - ne jau visi, bet lielākā daļa -, kuri maz ko saprot no lielās politikas tranzīta nozarē. Tie ir cilvēki, kuri uzmanīgi skatās, kā tiek diriģētas lietas no Šveices. Iedomājieties, ka visas valdes sapulces notiek Šveicē. Cilvēki no Latvijas, no uzņēmumiem, kuri darbojas Latvijā, brauc uz sapulcēm Šveicē. Šis process kāpinājās, līdz piektdien nošāva vienu cilvēku no mūsu apvienības. Pieliekot treknu punktu, saku, ka negribu piedalīties procesā, kuru vada cilvēki ar apšaubāmu reputāciju.
Uzsvērāt uzņēmēja Sergeja Gončarova noslepkavošanu, vai pats jūtaties apdraudēts?
Nē, nedomāju. Domāju tādā virzienā, kuru raksturoja klasiķis Mihails Gorbačovs, - process ir sācies. Vai tas nozīmē, ka tā sauktajā Ventspils karā ir apdraudētas vēl kādu cilvēku dzīvības? Baidos, ka atgriežamies 90. gadu sākumā, kad cilvēkus šāva pa labi un pa kreisi. Nauda advokātiem ir beigusies, un sāk šaut.
Jūs runājat par Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontroli Ventspils uzņēmumos. Vai nozīmīgākie Ventspils tranzīta uzņēmumi neatrodas cita ārvalstu investora - Vitol - kontrolē?
Vitol tur ir diezgan maza teikšana. Vitol ir kontrole Latvijas kuģniecībā. Cik tagad redzu, Vitol galvenais uzdevums ir panākt, lai Lembergu notiesā par it kā no kuģniecības nozagtajiem 135 miljoniem. Tas arī ir tas būtiskākais, kas visvairāk satrauc Lembergu, - tiesa Londonā, kuru sākotnēji pats Lembergs iniciēja pret Stepanovu. Tikai tagad to Vitol ir pagriezis pret viņu. Negribu runāt par detaļām, bet par lielām lietām. Latvijas valsts tiek izzagta likuma noteiktā kārtībā, un nevienam par to galva nesāp. Tā ir problēma, kas nav jārisina Ventspilī, Liepājā vai Londonā, bet valstiski un kardināli.
Vai jūs kā asociācijas vadītājs esat vērsis Latvijas valdības uzmanību uz situāciju Ventspils uzņēmumos, kurus vada Rūdolfs Meroni?
Neesmu to darījis un netaisos to darīt, jo visas mūsu vēršanās pie valdības ir bijušas nesekmīgas. Viss atduras pret ierēdņiem, kuri pilda kādu cilvēku pavēles.
Kāpēc jūs iepriekš nekad nav satraukusi Vitol reputācija - uzņēmums tomēr ir pārkāpis ANO noteiktās sankcijas pasaules karstajos punktos?
Mani neinteresē Vitol. Mani interesē tas, kas notiek Latvijā. Visas šīs tiesas prāvas, kas notiek pret Lembergu un arī pret citiem, paralizē Latvijas politisko dzīvi, tās korumpē Latvijas politisko dzīvi. Valsts no tā cieš, ciešam mēs - nodokļu maksātāji. Ja jūs man jautātu, kā no šīs problēmas tikt vaļā, es runātu par vispārēju amnestiju, es visas šīs lietas izbeigtu. Tas, kas notiek, ir bezjēdzīgi.
Kādā veidā tiesa var korumpēt valsts politisko dzīvi?
Nevis tiesa korumpē, bet tas, ka tiesa gadiem netiek galā ar to pašu Lemberga lietu. Tad Lembergu apcietina uz četriem mēnešiem, tad izlaiž ārā. Starplaikā Lembergs kļūst par populārāko cilvēku Latvijā. Ja es runāju par korupciju, tad runāju par politiku, kas ir korumpēta no galvas līdz kājām. Lai politikas korupciju pārtrauktu, ir jāizbeidz šīs prāvas, jāizbeidz šis process, kurā vairāki cilvēki cenšas nodrošināt savu personisko drošību. Es neticu, ka notiesās Lembergu vai citus cilvēkus, kurus lamā par oligarhiem. Tāpēc, lai noņemtu šo spriedzi politikā, ir jāpieņem likums, kas šo bezjēdzību pārtrauc. Vai nu notiesā, vai pārtrauc, citādi tas viss nodara ļoti lielu kaitējumu Latvijai.
Teicāt, ka Latvijas politika ir korumpēta no galvas līdz kājām. Galva - tas ir Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, premjers. Vai tā to domājat?
Korumpēt var ar naudu, korumpēt var ar amatu vai vienkārši liekot nobalsot par koruptīvu likumdošanas aktu. Pagaidām mēs visi, kas piedalāmies politikā, piedalāmies valsts izzagšanā. Šī valsts ir izzagta caur korupciju.
Kas ir nozadzēji? Vietēji biznesmeņi vai ārzemnieki?
Liela daļa valsts uzņēmumu vairs neatrodas Latvijas iedzīvotāju, bet ārzemnieku rokās. Bez mūsu līdzdalības Latviju nevarēja izzagt. Ar mūsu tiešu vai netiešu līdzdalību Latvija ir izzagta. Latvija ir kļuvusi par vienu no nabadzīgākajām valstīm Eiropā. Kā runā prezidenta speciālisti, pēc pieciem gadiem mums vairs nemaksās pensijas, cilvēkiem maksās nabadzības pabalstus.
Ko darīt? Vai kāds jauns politiskais spēks var ieviest būtiskas pārmaiņas valstī?
Nē. Es domāju, ka ir jāskatās, kā tas notika pirms 20 gadiem - Tautas frontes laikā. Der paskatīties, kā spāņi to izdarīja 1978. gadā pēc Franko nāves. Spānijas karalis Huans Karloss sasauca politiskās partijas un vienojās par jaunas konstitūcijas izstrādi, kas vēlāk tika apstiprināta referendumā. Spāņu politiskās partijas panāca izlīgumu un vīziju, kā Spānija attīstīsies tālāk, - noteica virsuzdevumus, galvenās vadlīnijas, galvenās nozares, kuras attīstīs. Tie bija noteikumi, kas jāievēro visām partijām. Nesaku, ka ceļš bija tikai gluds, bet Spānija kļuva par attīstītu valsti. Un tas notika valstī, kurā bija daudz sarežģītāka situācija nekā Latvijā. Tur notika pilsoņu karš, cilvēki dzīvoja pretējos ierakumos. Mums, paldies Dievam, tādu ierakumu vēl nav, neesam vēl cits citu šāvuši.
Kas Latvijā var iniciēt patiesas politiskās pārmaiņas?
Domāju, ka tās varētu iniciēt abi prezidenti. Ja tiks izstrādāta jauna konstitūcija, kas maina visu valsts pārvaldes sistēmu, kas atbilst šodienas vajadzībām, tad vēl ir cerība.
Bet, kas konkrēti tagad - jūlija sākumā - var iniciēt pārmaiņas, kuras tiešām mainītu pilnīgi visu Latvijā?
Valdis Zatlers, Andris Bērziņš, Andris Šķēle, Jānis Urbanovičs, Aivars Lembergs, Ainārs Šlesers, Solvita Āboltiņa, Augusts Brigmanis un tā tālāk. Bet, lai viņi to sāktu darīt, viņiem jājūt, ka uz ielām ir cilvēki, kas to pieprasa, ka cilvēki ir pateikuši - galu galā pietiek! Jaunatne, studenti - kur viņi ir. Vai viņi neredz, kas valstī notiek?
Valda Zatlera iniciatīva neizsauca pietiekamu emocionālo pacēlumu, katrā ziņā ne tik lielu, par kādu jūs runājat.
Diemžēl. Diemžēl. Bet es neredzu citu ceļu tam, ko nosaucu. Ko dos Zatlera jaunā partija? Pieņemsim, ka tai būs lieli panākumi. Viņi sanāks, izveidos valdību, un kur viņi nonāks? Viņi nonāks šīs korumpētās ierēdniecības skavās, un nekas nemainīsies. Lasu, ka arī finanšu ministrs paziņo - es jūtu oligarhu spiedienu. Un tas notiek katrā ministrijā. Nu, viņš to pasaka, bet citi, kas paši stāv tuvu šim procesam, klusē. Šī ietekme ir milzīga.
Tiešām trīs oligarhu ietekme ir tik milzīga? Redzējām, kā viens no viņiem - Andris Šķēle - ar milzu grūtībām izcīna vienas apakškomisijas vadību. Grūti noticēt, ka viņa ietekme ir tik totāli visaptveroša.
Es nekoncentrētos uz Lemberga, Šķēles vai citu vīru ietekmi kā tādu. Jo ietekme ir tad, kad ir ietekmējamie. Mums ir tik daudz ietekmējamo. Cilvēki ir gatavi nonākt šajā pakļautībā, šajā verdzībā. Viss aiziet uz leju. Korumpējas deputāts, korumpējas ierēdņi, tā viss aiziet uz leju. To var mainīt tikai tad, ja cilvēki saprot, ka valsts nav viens cehs, kurā taisa naudu, ka te ir valsts, te ir iedzīvotāji, te ir jaunatne, kurai jābūt labi izglītotai un mūsdienīgai. Te ir pensionāri, par kuriem jārūpējas tā, kā rūpējas citas valstis.
Vai var piespiest cilvēkus mainīt domāšanu?
Domāšanu var mainīt, ja maina sistēmu. Staļins taču mainīja cilvēku domāšanu, vai ne? Arī Franko laikā baski sēdēja klusu. Es neaicinu darīt kā viņi, taču domāju, ka Kārlis Ulmanis izdarīja lielu pakalpojumu tautai. Var jau teikt, ka viņš iznīcināja demokrātiju, bet kāda jēga no tieši tādas demokrātijas, kāda mums ir tagad, ja pēc 25 gadiem Latvijas vairs nebūs, šeit iekšā sabrauks sveši cilvēki. Ir vajadzīgas patiesi radikālas izmaiņas valstī.
Kādas radikālas izmaiņas ir iespējamas, ja Latvijas politika atrodas stingro SVF noteikumu rāmī?
Verdzībā, teiksim tā. Mums ir aizliegts SVF naudu ieguldīt valsts attīstībā. Es brīnos, kurš uz tādiem noteikumiem parakstījās, tie ir noziedzīgi noteikumi. Pretvalstiski noteikumi. Mums saka - citu nebija. Es neticu, ka nebija. Valūtas fondā sēž biznesmeņi, un viņus interesē pelnīt naudu. Viņiem ir vienalga, vai Latvija attīstās vai ne. Ar Valūtas fondu varēs runāt citādi, kad te būs tāda valdība, kurai tiešām ir valsts attīstības plāns. Rīcībspējīga valdība arī SVF noteikumus spēj izmainīt. Tikai mēs vairs neko nenosakām, visu nosaka Briselē un Valūtas fondā.
Ja jau visu nosaka tur, vai tad būtu jēga pārmaiņām vietējā Latvijas politikā?
Jēga tieši ir visu to mainīt. Cerēju, ka ekonomiskā krīze, ka visas šīs grūtības panāks to, ka cilvēks sapratīs, ka tā vairs nevar, ka ir kauns par to, kas valstī notiek. Nē, nevienam nav kauna, nevienam nav drosmes. Man bija lielas cerības tajā vakarā un naktī, kad Valdis Zatlers pieņēma lēmumu. Bija Rīkojums nr. 2 pareizs, nepareizs, apšaubāms - vienalga. Tas deva cerības. Cerības noskaloja Likteņdārza lietus.