Kādā formā saņēmāt AT priekšsēdētāja uzaicinājumu virzīt savu kandidatūru šim amatam? Telefoniski?
Bičkoviča kungs pirmo reizi ar mani runāja Augstākās tiesas ēkā, jo es darba lietās sistemātiski eju uz Senātu. Šī uzruna nebija tieša ar jautājumu - vai es būtu gatavs virzīt savu kandidatūru? Tā bija savdabīga. Ņemot vērā to, ka ar I. Bičkoviču esam pietiekoši sen pazīstami un esam uz «tu», tad šī uzrunas forma bija tāda: vai tu piekristu pasēdēt uz rezervistu soliņa? Piekritu, un nebiju vienīgais rezervists uz šī soliņa.
Kāpēc jūs piekritāt sēdēt uz šī rezervistu soliņa?
Tas ir jautājums, kura atbildei ir gara priekšvēsture. Esmu viens no tiem, kas Latvijas prokuratūru ir veidojis. Tā nav ne lielīšanās, ne spalvu spodrināšana. (..) Tas ir viens no aspektiem, kādēļ piekritu virzīt savu kandidatūru ģenerālprokurora amatam, jo prokuratūra... tā ir mana lieta. Kādam šis amats ir jāpilda, un es apzinājos - ja atteikšos, tad kandidatūras meklēšana var iziet ārpus prokuratūras. Mana dziļa pārliecība ir, ka prokuratūra ir jāvada prokuroram. Es nesaku, ka tam obligāti ir jābūt man, tas nav pašmērķis, lai kaut ko sasniegtu.
Svarīgs ir Saeimas atbalsts, bet ne mazāk svarīgs ir iekšējais kolēģu prokuroru atbalsts. Cik lielā mērā jūs to izjūtat?
Piekrītu un atbalstu izjūtu lielā mērā. Paldies viņiem visiem! Man ir pilns telefons ar apsveikuma īsziņām un šodien man zvana, nāk klāt, zvana kolektīva vārdā... tam ir liela nozīme.
Vai arī bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis atsūtīja īsziņu?
Mēs šodien tikāmies.
Jūsu kandidatūra tomēr netieši tiek saistīta ar smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga interesēm. Otrdien žurnālistiem sacījāt, ka pat nepazīstat viņu.
Vienreiz esmu viņu saticis prokuratūrā uz kāpnēm, taču nevaru atcerēties - kurš gāja augšā un kurš lejā. Viņš bija laikam izsaukts uz kādu procesuālu darbību veikšanu.
Cik lielā mērā jūs šobrīd zināt, ko prokuratūra izmeklē saistībā ar viņu un «stipendiātu» lietu, un kā jūs to vērtējat?
Praktiski es neko nevaru pateikt par to lietu izmeklēšanu, kuras saistītas ar A. Lembergu. Zinu, ka tādas te ir, bet man ir cits darbības lauciņš un prokuratūrā nav pieņemts jaukties citās lietās. Tas vienkārši būtu neprofesionāli un pat aizdomīgi, ja es tagad pēkšņi ietu pie saviem kolēģiem un bez jebkāda pamata iztaujātu - kas tev tajā vai šajā lietā? Tā tas nenotiek.
Bet jūsu izteiktā ideja, ka Ģenerālprokuratūrai jāatņem izmeklēšanas funkcija, sasaucas ar A. Lemberga izteikumiem?
Tā nav jauna ideja, un žurnālisti ar to ir pārspīlējuši. Prokuratūra saglabātu tiesības veikt izmeklēšanu jebkurā lietā, bet to nedarītu Ģenerālprokuratūra kā struktūrvienība, kuras ietvaros šobrīd strādā Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļa. Tajā ir aptuveni 15 prokuroru. Minētā nodaļa varētu turpināt darbu Tiesu apgabala prokuratūras sastāvā vai pat būt autonoma prokuratūras struktūra. Tikai tādēļ, lai nebūtu situācijas, kad Ģenerālprokuratūra izmeklē lietu un to pašu lietu uzrauga.
Kad šādas izmaiņas varētu tikt īstenotas?
Katrā ziņā ne šogad vai, šaubos, arī nākamgad. Tā ir tikai vīzija.
J. Maizītis regulāri izteicies, ka ar ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu Latvijā nesokas. Kāpēc un vai jūs plānojat ko mainīt?
Viennozīmīgi tā ir liela problēma. Tie ir visgrūtāk izmeklējamie noziegumi, un faktiski nekur šīs nozares izmeklētājus un prokurorus negatavo. Bieži vien izmeklētājiem trūkst zināšanu par speciālo tiesību normu piemērošanu, kas saistīti ar finanšu plūsmas apriti. Krimināllikumu var apgūt, ar pārējo ir smagāk. Kvalitāte ir kvalitāte. Ja nevar pietiekami labi izmeklēt lietu, savākt un nostiprināt pierādījumus, tad tiesā nav ko darīt.
Apmācības sistēma izmeklētājiem un prokuroriem ir ļoti vāja. Es nebaidos no šī vārda «ļoti». Tas ir mans viedoklis. Šī apmācība tiek veikta periodiski no viena lekciju cikla līdz otram un nav nekādas sistēmas. Līdz ar to viss ir atkarīgs no konkrētā izmeklētāja vai prokurora pieredzes un vēlmes kaut ko papildus apgūt. Tas arī ir vadošais princips.
Daudzas idejas atduras pret naudas trūkumu. Nesen tika pārrrunāta nepieciešamība apvienot visu juridisko profesiju pārstāvju resursus apmācības kursa izveidei tām tēmām, kuras ir kopīgas visām šīm profesijām, jo tikai tiesnešiem ir vēl iespējas veikt personāla apmācību atsevišķi no citām juridiskām profesijām.
Šobrīd Finanšu policija regulāri nāk klajā ar ziņām par atklātām «karuseļu shēmām», kurās uzņēmēji tiek pie pelēkās naudas. Vai prokuratūras spēs ar šīm lietām aiziet uz tiesu?
Viss atkarīgs no tā, kā ir savākti un nostiprināti visi pierādījumi. Un viss ir atkarīgs no tā, cik kvalitatīvi noris kriminālprocess, kuru tēlaini es salīdzinu ar mājas celtniecību. Policija ieliek mājas pamatus, prokurora pienākums, veicot kriminālvajāšanu, ir uz šī pamata uzbūvēt sienu. Ja pamati ir greizi ielieti, tad taisnu sienu ir grūti uzbūvēt. Lai arī reizēm izdodas. Bet tiesai jāuzliek šai būvei jumts. Un, ja šie pamati ir švaki, siena šķība, tad šī konstrukcija sabrūk.
Jums nav pielaides valsts noslēpumam? Vai jūsu darbā tā nav nepieciešama?
Man ikdienā tā nav vajadzīga. Un, ja es strādāju ar slepeniem materiāliem, izņemu vienreizēju pielaidi un parakstos par saistību neizpaušanu. Šobrīd kārtoju to, un šodien jau bija saruna ar attiecīgās valsts iestādes pārstāvi, un jau ir uzsākta formalitāšu kārtošana.
Kā kopumā jūs vērtējat Latvijas sodu sistēmu - vai tā ir orientēta uz to, lai cilvēki atkārtoti nepārkāpj likumus?
Kad bija spēkā Kriminālprocesa kodekss, tad viens no soda mērķiem bija personas pāraudzināšana. Pašreizējā Kriminālprocesa likuma mērķis ir taisnīgi sodīt par izdarīto un atturēt personu no likuma pārkāpumu izdarīšanas. Sods nelabo. To pierāda dzīve, recidīvs ir diezgan augsts mūsu valstī. Parasti - ja cilvēks ir tendēts uz nozieguma izdarīšanu, tad viņš to arī izdara.
Ja nokļūsiet amatā, kas būs jūsu prioritātes?
Tā kā noziegumu līmenis valstī pamazām samazinās, jāpaaugstina lietu kvalitāte.
Vai pēc dabas esat revolucionārs? Vai vajadzības gadījumā esat gatavs aizstāvēt savu taisnību un, piemēram, kādu publiski arī kritizēt?
To jūs varat pajautāt gan kolēģiem, gan tiesnešiem - neesmu nekāda maigā būtne pēc dabas. Un, ja nepieciešams, tad varu uzbraukt arī tā.. ne pa jokam.