Brangi ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vīri laižas peldus stindzinošā ūdenī, lai imitētu ielūšanu ledū. Citi, nopietni riskējot nokļūt turpat, velk tos laukā. Kā labad? Ak tad darbs viņiem tāds? Nu, nu… Kas tad viņus ar tādu glābšanas darbu apgādā? Neglābjamie. Protams, samācīsies, uztrenēsies, iegādāsies vajadzīgos rīkus un ekipējumu, vajadzības gadījumā dabūs helikopteru vai citu palīdzību arī no bruņotajiem spēkiem un izglābs. Izvilks, izķeselēs, izpestīs, arī jūrā uz ledus gabala aizpūstus. Neglābjama ir glābšanas dienesta «pacientu» saprašana vai drīzāk gan tās trūkums, sevišķi attiecībā uz zemledus makšķerēšanas trakumu.
Valstij ir jāstāv gatavībā par savu pilsoņu drošību un labklājību - arī visdullāko un neapzinīgāko, tomēr visam ir sava robeža un mērs. Ja sauļojies eksotiskā pludmalē, kur sagadīšanās dēļ apakšā ir pulka naftas, ko tavas godīgi pelnītās laiskošanās vidū vietējie sadomājuši pārdalīt, tad galu galā tā var izrādīties arī ārlietu dienesta darīšana, lai tevi atdabūtu mājās.
Tomēr ledus kušana ir normāls pavasaris, nevis forsmažors kā pēkšņs dumpis, ko parastam mirstīgajam grūti paredzēt. Tāpēc būtu jāpiedomā par neglābjami bezatbildīgo sodīšanu, kad viņi no nāves ēnas tiek nogādāti drošībā. Ja neredz jēgu nepiedzenamam naudas sodam, alternatīva būtu piespiedu darbs. Lai dzen krastmalā mietus ar uzrakstiem, ka uz ledus ir bīstami dzīvībai. Vai - «glābējiem arī bez tevis ir ko darīt».