Nākamā prezidenta kandidātu minēšana un apspriešana iet paredzamo ceļu, ieskaitot iebraukšanu kādā no šā ceļa grāvjiem. Viens no tiem noteikti saucams par pārmēra populismu. Ļaužu patikšanas stādīšana par mērauklu rīcībai dažkārt var būt itin leģitīma pieeja vai katrā ziņā ne obligāti visu sociālo un politisko ļaunumu sakne. Problēmas rodas, ja ar izpatikšanu pāršauj pār strīpu, iebrauc grāvī, auzās vai kur tur.
Tā sanācis arī ZZS, kas sava Saeimas frakcijas priekšsēdētāja personā uzstāj, ka Ventspils domes priekšsēdētājs ir itin leģitīms Valsts prezidenta amata kandidāts, kuru nekas nespētu kavēt, ja vien viņš pats kandidēt uz augsto posteni vēlētos. Nē, spētu gan kavēt, un apgalvot pretējo ir pārmērīgs populisms. Jo viena lieta ir pateicības aploksnīte dakterim, kas, tiesa, kļūst gana piedauzīga, kad kungs kandidē uz augstu amatu, tomēr pilnīgi cita - izmeklējamo lietu ķīpas prokuratūrā un aizliegums izbraukt no valsts. Šāds balasts noturēs pie zemes jebkuru. Izņemot, protams, iedomu tēlu pārgalvīgā fantāzijas lidojumā.
Gribēt jau var, tomēr ir nereāli, ka prezidenta amatam varētu izvirzīt cilvēku, kuram, amata darīšanās bieži vien dodoties valstiskas nozīmes ārzemju braucienos, nāktos tiem prasīt tiesībsargājošo iestāžu atļauju. Un otrādi - vai spējat iedomāties, ka ārvalstu pirmo amatpersonu kancelejām būtu jāsazinās ar mūsu prokuratūru un tiesu, vai tik, teiksim, kāda prezidenta viesošanās laikā Latvijā mūsu godājamajam prezidentam nav kāda tiesas sēde vai pratināšana? Murgs un bezjēdzība.