Latvijai ir unikāla iespēja attīstīties kā izcilai mazai ekonomikai. Mēs atrodamies ES, esam NATO dalībvalsts, līdz ar to nav vairs jautājuma par Latvijas drošību. Latvijas neatkarība ir iegūta neatgriezeniski, un līdz ar to nav pamata runāt par pagātnes lietām. Mums jāskatās nākotnē.
Ir jāskatās, kā mēs varam kļūt par starptautisku biznesa un finanšu centru. Mums ir trīs fantastiskas ostas - Rīga, Ventspils un Liepāja. Transports un loģistika. Vienlaikus mums ir meži. Viss, kas saistīts ar kokrūpniecību, ir mūsu iespējas. Jāattīsta daudz aktīvāk rūpniecība, un šeit ir jāsaka, ka mūsu niša ir nevis pasaules mēroga lielas ražotnes, bet gan ražotnes, kas spēj piedāvāt kvalitatīvus produktus un iekarot tirgus. Eksports - tas ir atslēgas jautājums.
Kādēļ jūs apgalvojat, ka pēc vēlēšanām būsiet premjers?
Sabiedrībai ir divas iespējas. Pirmā - atbalstīt esošo valdību, ja šis darbs apmierina. Es tomēr uzskatu, ka esošā valdība ir kļuvusi par tādu paklausīgu izpildītāju Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas rokās.
Otrs variants ir neklanīties visu starptautisko aizdevēju priekšā, uzdot viņiem jautājumu... Ja man būs tas gods vadīt valdību, tad es pirmajā tikšanās reizē ar starptautiskajiem aizdevējiem uzdošu jautājumu: vai jūsu mērķis vēl joprojām ir palīdzēt Latvijas valstij?
Kas attiecas par manu pārliecību... Lembergs pašlaik ir partneris Dombrovskim, un, ja zaļie zemnieki ir šajā valdībā, tad viņi nevar pretendēt uz valdības vadītāju. Runājot par Tēvzemi un brīvību, Zīle ērti jūtas Eiropas Parlamentā un arī viņi atbalsta Dombrovski. Ja skatāmies uz opozīciju, tad es jau iepriekš esmu teicis, ka mums ar Saskaņas centru (SC) ir laba sadarbība Rīgas domē, bet SC tomēr ir problēma, ka viņi ir tāda krieviska partija. Ir pašvaldību līmenis un ir jārespektē vēlētāju griba, bet nacionālajā līmenī premjeram ir jābūt tam, kurš nav gatavs klanīties ne uz Austrumiem, ne uz Rietumiem.
SC latviešu elektorātam sevi pozicionē kā partiju, kas nav bagāto cilvēku partija. Kas jums liek domāt, ka SC gribēs strādāt jūsu vadītā valdībā?
Tā būs viņu izšķiršanās. Ja viņi pārkāps kaut kādas sarkanās līnijas pirms vēlēšanām, viņiem būs ļoti grūti iekļauties. Man ar viņiem labas attiecības, mēs ar viņiem strādājam Rīgā un nav bijis neviena konflikta. Bet, skatoties uz SC parlamentā, man ir bažas, ka viņi tomēr ir atradušies 20 gadus opozīcijā, viņi ir solījuši ļoti daudzas kreisas lietas, nevis izejot no krieviskā, bet izejot no tā, ka visiem visu. Lai veidotu nākamo valdību, būs nepieciešams runāt par to, kā mēs attīstīsim ekonomiku, un tur būs nepieciešami ļoti pragmatiski lēmumi. Un viens no tiem, kur mums ar SC būs domstarpības, ir progresīvais nodoklis. Mēs esam kategoriski pret šādu progresivitāti, jo mēs to redzam savādāk - izejot no bērnu skaita ģimenē. Mēs esam kategoriski pret to, ka pacelsim nodokļus bagātajiem.
Jūs cerat, ka SC un PLL iegūs tik daudz balsu, lai divatā izveidotu valdību?
Mums nav nekādas vienošanās. Ne ar SC, ne ar Vienotību, ne ar zaļajiem zemniekiem. Šodien ir svarīgi, lai katrs no politiskajiem spēkiem nu cīnītos par uzvaru vēlēšanās. Mēs redzam to, ka uzvaras gadījumā esam gatavi sadarboties ar to pašu Vienotību. Es neredzu problēmu pat aicināt valdībā Valdi Dombrovski kā vienu no ministriem. Ja runa ir par SC, es domāju, ka viņiem atrašanās valdībā būtu ļoti reāla, bet es kategoriski neatbalstītu SC premjera kandidātu.
Vai ir kādi jautājumi, kuros jums ir domstarpības ar Andri Šķēli?
Man nav. Nevienā partijā neviens cilvēks nav pilnīgi līdzīgs, bet es skaidri varu pateikt, ka redzu Šķēli kā manas valdības finanšu ministru, jo šodien ir kara apstākļi un ir nepieciešams sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem deleģēt cilvēkus, kam ir zināšanas un kuri spēj skaidri definēt nacionālās intereses.
Jūsu programmā ir rakstīts, ka būs zemi nodokļi, kurus maksās 100% visi. Kā jūs paveiksiet to, ko nevienam pasaulē nav izdevies panākt?
100% var notikt tikai padomju režīmā, komunistiskā režīmā....
Bet jūsu programmā ir tā rakstīts!
Tas būs mērķis, uz kuru mēs iesim. Tai laikā, kad ir krīze Grieķijā, kad Īrija un Spānija piedzīvo problēmas, neskatoties uz to, ka tur ir eiro... Arī ar eiro valsts var nonākt ļoti smagā situācijā. Un mums ir nepieciešams izdarīt visu, lai laikā, kad šīs lielās ekonomikas mēģina palielināt budžeta ieņēmumus caur nodokļu palielināšanu, mums kā mazai ekonomikai ir jāiet uz nodokļu samazināšanu.
Jūs solāt izmantot PVN kā represīvu instrumentu pret nekvalitatīvu importa pārtiku.
Atbildu! Piemēram, no Lietuvas ienāk ļoti daudzi tā saucamie piena produktu izstrādājumi, kuri pēc izskata daudz neatšķiras no vietējiem, bet kvalitāte ir zema. Mēs varam skaidri nodefinēt kvalitātes rādītājus, un tiem, kas grib nekvalitatīvus produktus vest....
Bet ja viņi vedīs kvalitatīvus produktus?
Labi. Mēs esam pret nekvalitatīviem produktiem ar kvalitatīviem iepakojumiem, kuri ir lētāki. Es savā laikā ar savām rokām veidoju Rimi veikalu ķēdi... Es biju uzņēmējs un man bija mērķis - peļņa, bet, kad es iegāju politikā, uz lietām nācās skatīties savādāk. Rimi veikalu ķēde ir izveidota, Maxima veikalu ķēde ir izveidota.... Kad sākās krīze, Lietuvas pusē politiķi deva uzdevumu divkāršot noietu Latvijas pusē. Šodien nepieciešams politiski paziņot, ka mēs esam pazaudējuši ietekmi pār tirgu un tā ir jāatgūst. Es kā premjers Rimi un Maxima īpašniekiem skaidri uzdotu jautājumu: vai jūs piedāvājat plānu, kā mēs divkāršosim Latvijas preču noietu, vai arī būs sagatavots likumprojekts, kurš noteiks, ka mēs ierobežosim konkurenci.
Strādāsiet ar šantāžas elementiem?
Nē, ne ar šantāžu, bet ar nacionālo interešu aizstāvību.
Jūs sakāt, ka nodokļu politikai jābūt ļoti pievilcīgai, bet jūsu programmā nekādi radikāli samazinājumi nav redzami.
Nodokļu pazemināšanai būs jānotiek pēc trīs gadu principa. Iedzīvotāju ienākuma nodoklim, ko saņem pašvaldības, mēs piedāvājam ieviest atlaidi par katru bērnu. Kompensēt to varēs, atdodot uzņēmumu ienākuma nodokli pašvaldībām. Ja mēs paskatāmies uz visām tām lielajām pilsētām ar guļamrajoniem... Rīga, protams, ir smagākais gadījums, tur vietējie pašvaldībnieki nemaz nav ieinteresēti attīstīt biznesu, viņiem ienākuma nodokli tāpat pārskaita. Kad pašvaldības saņems uzņēmumu ienākuma nodokli, tad katrs pašvaldībnieks teiks: jā, man ir vērts atvērt to rūpnīcu, biznesu.
Kuri nodokļu stimuli sekmēs uzņēmējus nākt ārā no ēnu ekonomikas? Jūsu piedāvātais manevrs to nenodrošinās!
UIN aplikšana ar dividendēm jau ir radījusi precedentu, ka daudzi vairs negrib saņemt dividendes caur Latviju.
Latvijas UIN ir konkurētspējīgs!
Tas ir viens. Jautājums ir, kādā veidā valsts aktīvi attīstīs savu ekonomiku. Ja mēs runājam par simtslatnieku programmu, mēs esam iestājušies, ka tā ir jāatceļ, bet piedāvājot kaut ko citu. Mēs piedāvāsim maksāt par katru radīto darba vietu.
Otra lieta, ko piedāvājam, ir izveidot Attīstības banku uz Hipotēku un zemes bankas bāzes un daļu no funkcijām no Latvijas Garantiju aģentūras, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un ES struktūrfondiem novirzīt uz Attīstības banku, vēl daļu no LIAA funkcijām novirzīt uz Ārlietu ministriju, lai vēstnieki būtu prioritāri atbildīgs par ekonomiskajām attiecībām.
Sapratām, tomēr jautājums ir - ja jūs paužat, ka varat iegūt 300 miljonus, apkarojot ēnu ekonomiku, kā jūs to panāksiet?
Te runā, kā attīstīsim jaunus uzņēmumus, bet neviens nerunā par to, kā palīdzēt esošajiem. Bankas viņiem nedod kredītus. Mēs piedāvājam izveidot Attīstības banku, kas būs ne tikai iespējamais kredītu izsniedzējs, bet tā būs gatava arī iet uzņēmumos kā iespējamais līdzīpašnieks.
Kādēļ jūsu potenciālais finanšu ministrs Šķēle konkurentiem uzbrūk par gejiem, nevis diskutē par ekonomiku?
Partijai ir gan ekonomiskā programma, gan ideoloģiskā. Mums ir bažas, ka Vienotība, kurā darbojas Sarmīte Ēlerte, kura caur laikrakstu Diena mērķtiecīgi popularizēja viendzimuma laulības... Man personīgi nav nekādu problēmu, ka geji ir atšķirīgi, ka viņi ir savādāki. Man rodas problēma tajā brīdī, kad tiek legalizētas viendzimuma laulības, jo tad skolā mācību programmās uzreiz radīts priekšmets. Viņiem teiks: ziniet, ir dažādas ģimenes formas - vienas ir tradicionālās, bet otras - modernās.
Vai Gaļina Poļiščuka tiktu pie telpām Rīgas Kongresu namā, ja nestartētu no PLL saraksta vēlēšanās?
Par Kongresu namu mēs ar Raimondu Paulu vienojāmies pirms gada, ka ir nepieciešams realizēt rekonstrukcijas projektu un izveidot tur koncertzāli. Mēs runājām arī par citām zālēm. Poļiščukas kundzi es iepazinu tikai pēdējo pāris mēnešu laikā.
Viņa saņemtu telpas, ja nebūtu vēlēšanu sarakstā?
Jā, jo ar Paulu mēs bijām vienojušies, kā attīstīsies Kongresu nams. Es uzskatu, ka šāds lēmums ir pareizs un dotācijas, kuras šis teātris saņēma no valsts puses, būtu piešķiramas.
Tad varbūt Rīgas dome varētu atbalstīt arī Leļļu teātri, uz kuru iet ģimenes ar bērniem?
Redziet, domei šobrīd nav vēlmes nodarboties ar teātriem vispār. Mums ir nepieciešams attīstīt Kongresu namu, jo šis teātris mums tur ģenerēs ieņēmumus, jo kafejnīca no ēstuves tiks pārveidota par klubiņu, kur cilvēki varēs nākt vakarā un arī tikties ar aktieriem.