LR jau sagatavojis plānu, kā strādāt arī ar samazinātu budžetu, LTV tikmēr uzskata, ka tā var strādāt tikai, saglabājot pašreizējo finansējuma apjomu.
Neesot prioritātes
Premjera preses pārstāve Līga Krapāne joprojām neatkāpjas no uzstādījuma, ka abu sabiedrisko mediju nākamā gada bāzes budžeti, kas LTV gadījumā ir 4,3 miljoni latu, savukārt LR gadījumā - 2,1 miljons latu, var tikt nevis palielināti, bet vēl samazināti. Viņa uzsver, ka prioritātes valsts budžetā ir veselība, izglītība un drošība, savukārt mediji neesot prioritāri.
LR no abiem sabiedriskajiem medijiem uzskatāms par pirmrindnieku, jo tas jau pagājušajā nedēļā Nacionālo radio un televīzijas padomi (NRTP) informēja par plānu, kā varētu strādāt ar mazāku finansējumu, saglabājot visus kanālus. Tiesa, tādā gadījumā, pieņemot, ka LR 2.kanāls tiek nodots koncesijā, LR vienalga būtu vairāk nekā miljona latu liels deficīts. LR ģenerāldirektors Dzintris Kolāts piedāvā mainīt LR 1.kanāla koncepciju, kas varētu nozīmēt līdz pat trešdaļas 1.kanāla un Ziņu dienesta darbinieku atlaišanu. Izmaiņas jutīs arī klausītāji, būs vairāk raidījumu atkārtojumu, bet, no kuriem varētu atteikties vispār, Dz.Kolāts pagaidām izvairās konkretizēt. Radio šefa plāns arī paredz samazināt 3. un 4.kanāla apraidi un ietaupīt uz to programmu rēķina.
Plānu, kā strādāt ar mazāku finansējumu, LTV uzraugiem pagaidām nav piedāvājusi. LR kuratore NRTP Dārija Juškeviča uzskata, ka klusums no LTV puses ir signāls, par ko būtu pamats uztraukties. LTV ģenerāldirektors Edgars Kots noliedz, ka LTV nebūtu plāna, LTV esot «ļoti daudz plānu», kurus viņš neatklājot, jo tas ietekmētu daudzus darbiniekus. Salīdzinoši maz informācijas par LTV plāniem ir arī sabiedriskās televīzijas kuratoram NRTP Sergejam Kārītim, kurš norāda, ka pagaidām ievērojamākās izmaiņas ir LTV 7.kanāla pāreja uz apraidi tikai ciparu formātā jau nākamgad. Tomēr uz jautājumu, vai LTV varēs uzturēt divus kanālus, ja tās nākamā gada budžets tiešām būs 4,3 miljoni latu, S.Kārītis atbild, ka LTV varētu palikt viens kanāls ar «politiski aktīviem raidījumiem», tiešraidēm, kas ir salīdzinoši lētas, jo «citam naudas nebūs». E.Kots gan norāda, ka arī samazināta finansējuma gadījumā LTV jābūt diviem kanāliem - to paredz Radio un televīzijas likums.
Tomēr gatavību samazināt LTV administrācijas algas, kas šogad nav sarukušas, E.Kots pagaidām nepauž un uzsver, ka viņš gaida Saeimas apstiprināto nākamā gada budžetu. LTV atalgojuma fonds jau esot samazināts, atbrīvojot darbiniekus. Pats savu autoratlīdzību pieteicies samazināt raidījuma Kas notiek Latvijā? autors Jānis Domburs, iesniegumā LTV lūdzot to noteikt 2006.gada līmenī. E.Kots precizē, ka tas ir autoratlīdzības samazinājums par 8,9%, kas, pēc J.Dombura teiktā, nozīmē, ka viņš par katru raidījumu saņems 100 latu mazāk. Līdz šim par raidījumu - teju 900 latu. Šis solis nav mājiens, ka arī citiem LTV darbiniekiem būtu jāsamazina algas, bet tikai solidarizēšanās, ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī, saka J.Domburs.
Mediju apvienošanās
Viens no veidiem, kā efektivizēt sabiedrisko mediju darbu, ir atsevišķu to struktūru apvienošana, ko, pēc LU lektora Rolanda Tjarves domām, iespējams izdarīt arī pusgada laikā, ja mediji ir vienojušies par kopējiem darbības principiem. Sākotnēji medijiem pat nevajagot strādāt vienā ēkā, taču jau mēneša laikā, kopš likumā izdarīti grozījumi, kas paredz, ka LTV un LR ir vienota organizācija, var apvienot administratīvās un saimnieciskās struktūrvienības. Auditorkompānijas pētījums liecina, ka, apvienojot finanšu, grāmatvedības, personāla, saimniecības, juridiskās daļas, sekretariātu, autotransporta nodaļu, ieguvums no to vadītāju atbrīvošanas jau vien būtu 80 tūkstoši latu. Dz.Kolāts gan uzsver, ka atsevišķu struktūru apvienošana būtu sarežģītāks process, piemēram, LTV un LR grāmatvedība izmanto atšķirīgu programmatūru. E.Kots atturas vērtēt iespēju apvienot mediju administrācijas, jo neesot iepazinies ar LR darbu un pat nezinot, piemēram, cik tur ir juristu. Abu raidorganizāciju vadītāji uzskata, ka par šādām izmaiņām iespējams runāt tikai pēc grozījumiem likumā.
A.Ašeradens uzskata, ka tagad jārunā par plašākām izmaiņām, nevis par to, kā ietaupīt uz šoferu vai grāmatvežu rēķina. Viņaprāt, nozares ekspertiem jālemj par prioritātēm, kas joprojām būtu jāsaglabā sabiedriskajiem medijiem. Latvijas Universitātes profesore Inta Brikše, kura arī aicināta strādāt topošajā darba grupā, min piemēru - šaurāk orientētus raidījumus var demonstrēt tikai internetā.