Par ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) gatavību būt uzdevumu augstumos apņēmusies gādāt ZZS valde, taču viņa demisiju vēl neprasīšot. Visu valdības ministru līdzšinējās darbības moto gan varētu būt: neizcelties, proti, nesastrādāt neko tādu, ko koalīcijas partneru, oponentu un vēlētāju acīs vēlāk nevarētu vērst par labu. Diemžēl politiķu bailes no negatīvas publicitātes nozīmē arī aktīvas rīcības trūkumu, kad tāda ir pat ļoti nepieciešama; pārlieku liels atslābums gan savulaik maksāja amatu ZZS ministriem.
Skaidrs, ka ekonomikas ministrs nevēlas atzīt savu novēloto reakciju uz valsts grimšanu tumsā un nespēju panākt, lai Latvenergo vadībai dzīvi cilvēki būtu tikpat tuvi, cik ērtie kabinetu krēsli. Diemžēl jo ilgāk iedzīvotājiem nāksies iztikt bez elektrības, jo labāk ZZS. Sabiedrības uzmanība vairs nekoncentrējas uz zaļzemnieku pārraudzītajām nozarēm (izglītība, labklājība, veselība), kuras gaida sāpīgas reformas.
Izmantojot sliktos laika apstākļus, ZZS ceļ savas akcijas vēlētāju acīs, turklāt piedēvē savam premjera kandidātam Aivaram Lembergam spējas panākt valdības aktīvu rīcību - ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Ja jau Ventspils mēram tāda ietekme ir, tā jāliek lietā kopēja labuma dēļ. Tā kā vērsties pret atslābušajiem ZZS ministriem būtu par daudz prasīts (tāpēc atliek elpot pakausī Vienotības kolēģiem), bet šūpot valdību vēl nav laiks, tad varbūt Lemberga kungs varētu pacensties iztaisīt lietaskoku, piemēram, arī no ārlietu ministra?