Varas augstprātības mazināšanai pretlikumīgi sviestie akmeņi Saeimas logos ir panākuši, ka «tik bezkaunīgs oligarhiskums vairs neiet cauri», tomēr nu bailīgie politiķi vairs neaicina cilvēkus uz masu akcijām. Pirms diviem gadiem politiskās putras vārītājiem katliņš piedega un vēl pāri pārgāja. Valdības veidotāju (TP, TB/LNNK, LPP/LC, LZS) cinisms, ignorējot iedzīvotāju vajadzības, kā arī pēc varas tīkojošo (tagad Vienotība) īsti negribētā prasība atlaist parlamentu rezultējās ar miermīlīgu protesta sapulci 2009. gada 13. janvārī Doma laukumā. Vēlāk, iesaistoties arī citiem dalībniekiem, sekoja vairs ne tik rāma rīcība Vecrīgā.
Par piedalīšanos grautiņā apsūdzēti 74 cilvēki, tomēr līdz tiesai lieta nav nonākusi. Kā ierasts, masu nekārtību organizētājus nav izdevies atrast. Ar ko tad prokuratūra tik ilgi nomokās? Esot jāpierāda katras personas līdzdalība un vaina. Bet kā lai pierāda, ka par varas visatļautību pamatoti sašutuša cilvēka, kurš huligāniski dauzīja Saeimas (kurlās varas simbolu) logus, mērķis bija masu nekārtības? Līdzīgi kā piedzērušos jauniešu centieni iegūt papildu alkoholu noziedzīgā veidā?
Politiķiem pašu savārīto putru var nākties atkal nogaršot, kad Latvijas lēnās tiesas vēl tikai dos savu vērtējumu. Ja nu nākotnē ar varonības vai huligānisma auru apvītajiem politiķu bravūrīgajiem pazemotājiem piespriež 12 gadus aiz restēm?