Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņas centrs) vēlme mazināt birokrātiju, iespējams, likvidējot Rīgas pilsētas arhitekta biroju, īsti nelīmējas kopā ar tās pārdomātu realizēšanu dzīvē. Galvenais jautājums - vai šī traucējošā ierēdniecība ir šķērslis dažu naudasmaisu vēlmei tā sabojāt Rīgas izskatu ar saviem fantastiskajiem projektiem, ka tās vēsturiskais centrs «izlidos» no UNESCO Pasaules dabas un kultūras mantojuma saraksta ar visām no tā izrietošajām sekām, arī Latvijas tēla graušanu?
Var jau būt, ka biroja 161 000 latu lielo budžetu var izlietot efektīvāk un Rīgas arhitektūras nelabojamas izkropļošanas nepieļaušanas funkcijas var uzticēt Pilsētas attīstības departamentam. Taču grūti stādīties priekšā ierēdniecību, kas to spēs labāk par birojā izveidoto, vairākus gadus veiksmīgi darbojošos neietekmējamo kolēģiju.
Arī Ušakova kunga atskārsmes pēkšņums nelīmējas kopā ar to, kā pieņem nopietnus lēmumus. Ja jau Rīgas pilsētas arhitekta Jāņa Dripes darbā bija kādas kļūdas un nepilnības, tad par tām vajadzēja runāt agrāk. Savukārt informēt cilvēku par darba līguma nepagarināšanu pēdējā brīdī, par to iepriekš nebrīdinot, ir vienkārši nesmuki.
Faktu kopā nelīmēšanos tikai pastiprina saskaņiešu mēra neparastā doma, ka varētu rīkot konkursu uz Rīgas galvenā arhitekta amatu. Līdz šim taču padomnieki un uzņēmumu darbinieki tika izvēlēti bez šādiem smalkumiem.