Ņemcovs no Putina atbalstītāja kļuva par skarbāko kritiķi

2003. g. aprīlis - liberālais politiķis Sergejs Jušenkovs nogalināts pie savas mājas Maskavā.
2003. g. jūlijs - pētnieciskais žurnālists Jurijs Ščekočihins mirst pēc 16 dienas ilgušas neizskaidrojamas slimības.
2004. g. jūlijs - žurnāla Forbes Krievijas izdevuma galvenais redaktors Pols Hļebņikovs sašauts no garāmbraucošas automašīnas, vēlāk mirst slimnīcā.
2006. g. oktobris - pētnieciskā žurnāliste, asa Kremļa politikas kritiķe Anna Poļitkovska nošauta pie sava dzīvokļa Maskavā.
2006. g. novembris - bijušais Krievijas izlūkdienesta darbinieks Aleksandrs Ļitviņenko mirst trīs nedēļas pēc tam, kad bija iedzēris ar poloniju saindētu tēju Londonas viesnīcā.
2013. g. marts - bijušais Kremļa stratēģis Boriss Berezovskis, kurš vēlāk kļuva par Vladimira Putina kritizētāju, atrasts bez dzīvības pazīmēm mājās Lielbritānijā.
Avots: BBC

Dzimis Sočos 1959. gadā.
Studējis radiofiziku Gorkijas universitātē, zinātniskos institūtos pētījis plazmas, akustikas un hidrodinamikas fizikas problēmas. Izgudrojis akustisko lāzeru un dažus kosmosa kuģu antenu parametrus.
1990. gadā ievēlēts par parlamenta deputātu no Gorkijas. 1991. gada prezidenta vēlēšanās bijis Borisa Jeļcina uzticības persona.
B. Jeļcins viņu iecēla par prezidenta pilnvaroto pārstāvi Gorkijā, vēlāk - par apgabala administrācijas vadītāju.
1997. gada iecelts par valdības vadītāja vietnieku. Šajā laikā viņu daudzi uzskatīja par Krievijas prezidentu nākotnē.
1999. gadā B. Ņemcovs ar Sergeju Kirijenko un Irinu Hakamadu kļūst par bloka Labējo spēku savienība lokomotīvēm, tiek ievēlēts Valsts domē. Sākotnēji ļoti pozitīvi vērtē V. Putinu un sauc par cienījamāko kandidātu uz Krievijas prezidenta amatu.
2003. gada vēlēšanās B. Ņemcovs neiekļūst parlamentā, tuvākajās vēlēšanu kampaņās kļūst par nesamierināmu V. Putina kritiķi.
2008. gadā ar vēl vienu opozicionāru - Gariju Kasparovu - izveido demokrātisku politisko partiju Solidaritāte, kuras pasākumi gan piesaista niecīgu atbalstītāju skaitu.
Viņam pilnībā tiek liegta publicitāte valsts kontrolētajos medijos.
Saraksta grāmatu, kurā apsūdz V. Putinu korupcijā.
2009. gadā mēģina kļūt par Soču mēru. Pret viņu vērstā asā kampaņā tiek paziņota prokremliskā kandidāta uzvara.
Viņš asi kritizē V. Putina politiku Soču olimpisko spēļu organizēšanā.
2011. gadā mēģina atgriezties politikā, nodibinot Tautas brīvības partiju kopā ar bijušo premjerministru Mihailu Kasjanovu. Tai tiek atteikta reģistrācija.
Pēdējā laikā asi kritizēja Krimas aneksiju un Krievijas atbalstu separātistiem Austrumukrainā.
Avots: The Guardian,
Newsru.com