Klimata dīvainības, kad naktī uz svētdienu bija mīnus 14 grādu, bet dienā gaisa temperatūra jau pietuvojās nullei, Rīgas Dinamo vadītājiem ļāva atviegloti nopūsties par pareizi pieņemto lēmumu 16. janvāra spēli rīkot Liepājā, nevis atklātajā laukumā Skonto stadionā. Tiesa, krasās temperatūras svārstības tik un tā atstāja ietekmi uz Rīgas Dinamo un SKA spēli. Liepājas halle bija ļaužu pārpilna, ārā plus viens grāds, tāpēc radās problēmas ar saldēšanas iekārtām. Spēle nedaudz aizkavējās, jo pie rīdzinieku soliņa ledū bija izsists robs, vēl pāris reižu ledu nācās «lāpīt».
Rīgas Dinamo šoreiz ļoti nosacīti bija sava laukuma priekšrocības. Mājinieku lomā drīzāk varēja iejusties Sanktpēterburgas hokejisti, jo viņi pirmie ieradās Liepājā un izmitinājās Amrita viesnīcā. Sestdien SKA zvaigznes vēl paguva aizvadīt meistarklasi jaunajiem Liepājas hokejistiem, kamēr Dinamo no rīta trenējās Piņķos un tikai pievakarē ieradās vēju pilsētā, kuru svētdien varēja dēvēt arī par atkušņa epicentru. Cilvēki uz arēnu gāja viens pie otra pieturoties, un nevis tāpēc, ka būtu pārlieku ieķēruši kādu grādīgo dzērienu. Ielas bija ledainas un vēl pārklātas ar ūdeni kā pielijušā slidotavā. Ja Ziemas klasiku būtu izlēmuši rīkot Liepājā, spēle būtu kā šosezon Pitsburgā, kur NHL dūži ripu bīdīja pa peļķēm.
Treneris Juliuss Šuplers ar palīgiem spēlei pieteica septiņus aizsargus un 13 uzbrucējus. Pēc savainojuma ārstēšanas pirmo reizi pieteikumā tika ierakstīts Oskars Cibuļskis, taču laukumā viņš nedevās. SKA spēlēja bez savainojumus guvušajiem diviem vadošajiem spēlētājiem aizsarga Vitālijs Višņevska un uzbrucēja Maksima Sušinska.
Spēles sākums atgādināja pāris dienu senos notikumus Arēnā Rīga. Jau pašā sākumā savu ripu atkal iemeta Lauris Dārziņš, tādējādi pagarinot gūto vārtu sēriju līdz septiņām spēlēm. Un atkal Lauri labā metiena pozīcijā izvirzīja maiņas partneri Miķelis Rēdlihs un Broks Troters. Šī maiņa atkal visvairāk vērpa kombinācijas SKA aizsardzības zonā, tomēr vēl vienam vārtu guvumam pietrūka precizitātes un veiksmes. Kad otrajā periodā Mārtiņš Karsums ar Kristapu Sotnieku sodīja viesus par nevērīgu atgriešanos aizsardzībā, šķita jau, ka rīdziniekiem Liepājas laukums atkal būs veiksmīgs. Iepriekšējās divās reizēs Liepājā KHL čempionāta spēlēs bija izdevies uzvarēt Ņižņekamskas Ņeftehimik un Čerepovecas Severstaļ. SKA tomēr prata atspēlēties.
Ja otrajā vārtu guvumā cīkstoņa dēlam Jevgeņijam Artjuhinam izdevās pārsteigt Dinamo vārtsargu Krisu Holtu, tad otrajā ripā nopēlumu pelnījis Marka Hartigana uzbrucēju trijnieks. Kā bērnu hokejā visi uzbrucēji spietoja vienā malā, ļaujot aizsargam Denisam Deņisovam izdarīt brīvu metienu. Pagarinājumā jau nostrādāja nerakstītais likums - ja neiemetīsi, dabūsi ripu savos vārtos. Karsums viens uz vienu neprata apspēlēt Jakubu Štepaneku, bet divi uz vienu pretuzbrukumā neapturams bija Artjuhins. Starp citu, viņa tēvs bija PSRS sporta meistars brīvajā cīņā un sparingpartneris izcilajam cīkstonim Kareļinam.
«Jāpateicas Jakubam Štepanekam, kurš pagarinājumā divas reizes mūsu komandu glāba bīstamās situācijās,» SKA treneris Vāclavs Sikora uzslavēja vārtsargu, taču neaizmirsa arī pārējos. «Visa komanda ir pelnījusi uzslavu par parādīto raksturu. Jau pašā sākumā ar ielaistajām ripām saņēmām aukstu dušu. Rīdzinieki ļoti ātri pārvietoja ripu, spēlējot skaitliskajā vairākumā, tāpēc nebija viegli aizsargāties. Trešajā periodā palielinājām agresivitāti, izdarījām vairāk metienu, tāpēc arī panācām izlīdzinājumu. Beigās mums paveicās, jo izšķirošo ripu iemetām sešas sekundes pirms beigu signāla.»
Juliuss Šuplers uzteica komandu par diviem labi aizvadītajiem periodiem. «Iesākām patiešām labi - aktīvi spēlējām priekšējā līnijā un veidojām blīvu aizsardzību. Pagarinājumā gribējām iemest trešo ripu, bet beigās paši ielaidām. Ar notikušo tiksim skaidrībā.»
Rīgas Dinamo otrdien noslēgs piecu mājas spēļu sēriju ar spēli pret CSKA. Divām uzvarām pār Maskavas Dinamo (4:2) un Spartak (5:1) sekojuši divi zaudējumi, kuros viens punkts gan iegūts - 3:4 «bullīšos» pret Severstaļ un 2:3 pagarinājumā SKA. Spēle ar CSKA būs svarīga arī tāpēc, ka armijnieki vēl nav zaudējuši cerību Rietumu konferencē pacelties līdz labāko astoņniekam.