Piesardzība_ - 2008. gada Venēcijas festivāla uzvarētāju. Divu zīmīgu festivālu piesaukšana apzināti signalizē - Angs Lī ir viens no pēdējo divu desmitgažu spilgtākajiem režisoriem - autoriem. Personība, kuras redzējuma unikalitāte un stila iezīmes saglabājas, neskatoties ne uz viņa filmu tapšanas ģeogrāfisko, ne ražošanas nosacījumu kontekstu.
Runājot par globalizēto kinokultūras ainavu un, protams, biznesu arī, Lī ir tas retais kinorežisors, kuram izdevies saglabāt individualitāti, vai viņa filmas top lielo Holivudas studiju paspārnē vai tiek veidotas viņa dzimtajā kultūrvidē Ķīnā, vai arī šķietami absolūti svešā vidē, piemēram, Lielbritānijā. Plašam skatītāju lokam Lī asociējas ar oskaroto filmu Kuprainais kalns (2005) - jūtīgu, traģisku attiecību drāmu, kurai pielipis geju drāmas apzīmējums. Jebkādu birku lipināšana Angu Lī vienmēr ir tracinājusi. «Es neciešu, ka mani cenšas kategorizēt. Es esmu ārzemnieks Amerikā, ķīnietis, kurš audzis Taivānā, man vienmēr ir bijušas problēmas ar identitātes definēšanu, bet tā dēļ es sen vairs neizjūtu kompleksus. Es arī negribu, lai mani un manas filmas klasificētu pēc žanra, problemātikas, ģeogrāfijas, seksuālās orientācijas un kā tur vēl. Es vēlos, lai mani uztver tādu, kāds es esmu, un es esmu sarežģīts un pretrunīgs,» tā intervijā Dienai stāstījis Angs Lī.
Viņa pārliecība, ka cilvēciskās sajūtas, emocijas un likteņa dramatisms ir vienlīdz universālas kategorijas, kas ļauj runāt par cilvēku, lai vai kāda būtu viņa tautība, rase, seksualitāte, ar atzīstama līmeņa profesionālismu ir manifestējusies visās viņa filmās. Vai tie būtu Ķīnā tapušie agrīnie darbi (piemēram, labākās ārzemju filmas Oskaram nominētā Ēst, dzert, vīrietis, sieviete, 1994, u. c.) vai pirmā Eiropā uzņemtā līdz kaulam britiskā, septiņiem Oskariem nominētā Džeinas Ostinas romāna Prāts un jūtīgums (1995) ekranizācija, vai ķīniešu folkloras inspirētais Tīģeris un drakons (2000; četri Oskari) un ķīniešu valodā uzņemtā «spiegu drāma» Iekāre. Piesardzība (2008), kuras pārdrošās erotiskās ainas padarīja to par skandāla objektu Ķīnā un ierobežoja tās izplatīšanu (un, protams, kasi).
Režiju Angs Lī studējis Ņujorkā, taču ASV kinoindustrijā viņam vieta atradās tikai pēc Lielbritānijā veidotā Prāta un jūtīguma. Lī atgriešanos ASV jau starptautiski pamanīta režisora statusā iezīmēja izcilā drāma Ledus vētra (1997) - mazs šedevrs, kura darbība notiek 70. gadu sākumā pēc totāla hipijiskās vitalitātes un ilūziju izsīkuma. Šim periodam (ar nelielu nobīdi) Lī pievēršas vēlreiz, filmējot komēdiju Ieņemot Vudstoku (2009) par leģendāro Vudstokas festivālu. Filmai, par spīti detaļu pārbagātībai, dažiem satriecošiem aktierdarbiem (britu teātra aktrises Imeldas Stontones tēlojums) un izdomai (kā ar nelielu budžetu - 30 miljoniem dolāru - panākt masu pasākuma Vudstokas sajūtu), bija pieticīgi komerciāli panākumi, gluži tāpat kā savulaik Lī veidotajai «sarežģītajai» komiksa Halks (2008) ekranizācijai, ko Holivudas patērētājs nespēja «sagremot». Taču ne jau kase nosaka autordarba vērtību, bet gan autora konsekvence. Turklāt Lī karjerā viss turpinās - viņš ekranizē Jana Martela romānu Pī dzīve, pirmizrāde - nākamgad.