Meklē katastrofā cietušos
Bezpilota lidaparāts lido bez apkalpes uz borta, jo to ar tālvadības pulti kontrolē pilots, kas var atrasties pat citā kontinentā. Citi modeļi lido pēc datorā ieprogrammētām norādēm. Pirmais zināmais attālināti vadāmais lidaparāts radīts jau 1916. gadā. Tehnoloģija ievērojamu attīstību piedzīvoja līdz ar Otro pasaules karu, un mūsdienās tie bezpilota lidaparātu modeļi, ko angliski dēvē par drone, kļuvuši par svarīgu palīgu militāristiem izlūkošanā un gaisa uzbrukumos.
Visvairāk bezpilota lidaparātus izmanto militārām vajadzībām, taču nepelnīti piemirsts otrs lidaparātu veids, kas domāts civiliem mērķiem. Speciālisti apgalvo, ka tuvā nākotnē lidaparātus izmantos arvien biežāk un ļaudīm būs jāpierod pie maziem debesīs lidojošiem aparātiņiem.
Taču attīstību kavē tas, ka cilvēki bezpilota lidaparātus saista tikai ar spiegošanu un nāvējošiem uzlidojumiem. Lai mainītu viedokli, sabiedrībai jāsaskata lidaparātu priekšrocības, ziņu aģentūrai AP norādīja ražotājfirmas Aurora Flight Sciences izpilddirektors Džons Langfords. «Viņi nav redzējuši priekšrocības, ko lidaparāti sniedz civilajā sfērā, viņi redzējuši tikai to biedējošo pusi.»
Lielākā daļa civiliem mērķiem domāto bezpilota lidaparātu ir izmēros salīdzinoši nelieli aparātiņi, kas palīdz iegūt glābšanas darbiem svarīgus datus. Tie aprīkoti ar kamerām, mērierīcēm un citām tehnoloģijām, kas atvieglo cilvēku glābšanu un postījumu novēršanu.
Lidaparātus izmanto, lai atrastu kalnos nomaldījušos ceļotājus un meklētu katastrofās pazudušos. Ar to palīdzību ierobežoti meža ugunsgrēki ASV, jo iebūvētās mērierīces ļauj noteikt virzienu, kurā dosies liesmas. Tos izmanto arī patruļās uz ASV un Meksikas robežas, un kāds lidaparāts palīdzējis krievu tankkuģim rādīt ceļu caur ledus kalniem Arktikas reģionā, lai tas varētu nogādāt degvielu no ārpasaules izolētai teritorijai Aļaskā.
Nevar nepieminēt plašo zinātnisko pielietojumu, sākot no ģeoloģisku datu ieguves līdz pat dzīvnieku migrācijas izsekošanai. Taču parasti bezpilota lidaparātiem tiek uzticēti darbi, kas ir pārāk bīstami, nepatīkami vai neiespējami cilvēkam, un tie kalpo par neatsveramu palīgu katastrofas situācijās, piemēram, novērtējot kodolavārijas radītos postījumus.
Spiegošanas bieds
Tomēr būs grūti mazināt kaitējumu, ko bezpilota lidaparātiem nodarījuši militārie uzbrukumi. ASV slepenajos uzlidojumos tādās valstīs kā Afganistāna, Pakistāna, Jemena pēdējos gados nogalināti ap trim tūkstošiem teroristu un islāma kaujinieku. Taču par uzbrukuma upuriem kļuvuši arī nevainīgi cilvēki un nogalināti simtiem civiliedzīvotāju.
27 gadus vecais Brendons Braients, kurš agrāk dienēja ASV armijā un vadīja bezpilota lidaparātus kaujas uzlidojumos, atzina Yahoo! News, ka viņu aizvien vajā šaušalīgās domas par to, ka viņa komandētajos uzbrukumos nogalināti vairāk nekā 1600 cilvēku. Vīrietis spilgti atceras, ka, sēžot gaisa spēku bāzē Nevadas štatā, monitorā vērojis, kā viņa vadītais lidaparāts nogalina trīs vīrus Afganistānā. Lai gan vīriešiem rokās bijuši ieroči, viņi, iespējams, nemaz nebija «sliktie puiši», stāstīja atmiņu vajātais B. Braients.
Lai gan citās valstīs ASV bezpilota lidaparātu uzlidojumi izsaukuši kaismīgas diskusijas, Monitor/TIPP sabiedriskās domas aptaujas rezultāti rāda, ka 57% amerikāņu atbalsta militāros uzlidojumus teroristiem ārzemēs, turklāt 23% pat uzskata, ka nepieciešams vairāk uzlidojumu.
Amerikāņus vairāk satrauc tas, ka bezpilota lidaparāti varētu apdraudēt viņu privātumu, ja tos izmantos neuzkrītošai spiegošanai. Satraukumam ir pamats, jo ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) pagājušajā nedēļā pirmo reizi atzina, ka bezpilota lidaparāti izmantoti slepenai novērošanai ne vien ārzemēs, bet arī Savienoto Valstu teritorijā.