Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) ziņojumā Saeimas sēdē minēja četrus galvenos uzdevumus Latvijas ārpolitikā. Viņš uzsvēra, ka ir jāstiprina Latvijas ārējā drošība, panākot ilgtermiņa NATO spēku klātbūtni reģionā, jāveicina Eiropas Savienības vienotība, jāpabeidz iestāšanās process Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) un jāsekmē ārējās ekonomiskās attiecības un jaunu tirgu apgūšana. «Eiropas politiskai un ekonomiskai vienotībai pārbaudījums būs gaidāmais referendums par Lielbritānijas turpmāko dalību blokā un Šengenas zonas nākotne,» teica ārlietu ministrs. Tāpēc ES un tās dalībvalstu līderiem būšot jāpieliek maksimāli pūliņi, lai rastu ilgtermiņa risinājumus, «pretējā gadījumā mēs kādu rītu tik tiešām varam pamosties pie drupu kaudzes, ko kādreiz sauca par Eiropas Savienību».
Ārpolitikas debatēs, kuras vēroja arī ārvalstu diplomāti, viens uzsvars bija uz migrācijas krīzi un tās seku novēršanu. Ārlietu ministrs un arī Vienotības līdere Solvita Āboltiņa aicināja ielāgot, ka šo krīzi neviena valsts nevar atrisināt viena pati. Tajā pašā laikā tās vēl neesot gatavas vienotai un saskaņotai rīcībai. «Migrācijas krīze ir devusi vaļu arī galēji labējām partijām sludināt atklātu rasismu un ksenofobiju. Daudziem politiķiem šis šķiet vienkāršākais veids, kā audzēt savus politiskos reitingus,» teica E. Rinkēvičs.
Debatēs par migrāciju runāja arī vairāki Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) deputāti. Edvīns Šnore uzskata, ka Ārlietu ministrija ir pakļāvusies Eiropas Komisijas prasībām un lobējusi migrantu uzņemšanu. Viņa kolēģis Jānis Dombrava atgādināja - NA jau esot brīdinājusi, ka «masu imigrācija nesīs milzīgas problēmas Eiropai». Viņš jau saredzot pirmās sekas, kas liecina par neiecietību pret Eiropas dzīvesveidu un kristietību, noziedzību, likumu ignorēšanu. «Ja vēl lielāks bars ienāks Eiropas Savienībā, tad visa Eiropas drošība un identitāte būs apdraudēta. Kolēģi, es nevēlos, lai šīs problēmas atnāk līdz Latvijai,» teica J. Dombrava.
Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Kārlis Seržants apstiprināja, ka Latvijai ir jāpilda saistības, taču no ārlietu ministra viņš bija sagaidījis plašāku redzējumu «par bēgļu problemātiku, Eiropas šķelšanos, kā arī Šengenas zonas vājumu». Kad NA un ZZS pērn neatbalstīja valdības pozīciju par patvēruma meklētāju uzņemšanu, Vienotību izglāba opozīcijas partijas - Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un Saskaņa. LRA līderis Mārtiņš Bondars izteica nožēlu, ka E. Rinkēvičs neesot rosinājis iekšpolitisko diskusiju par patvēruma meklētāju uzņemšanu, ko partneri izmantoja - viņaprāt, Nacionālās apvienības rīcību diktēja tas, ka tā labi jūtot savu elektorātu, bet ZZS darbībā liela nozīme ir socioloģijai.
Drīzumā lielu daļu atbildības par migrācijas problēmu no Vienotības varētu pārņemt ZZS, kuras pārstāvis Māris Kučinskis veido jauno valdību. LNT rīta raidījumā 900 sekundes otrdien premjera kandidāts pieļāva iespēju veidot jaunu Eiropas lietu ministra amatu. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis apgalvoja, ka viņam nekas par to neesot zināms. Taču M. Kučinskis jau iepriekš bija sacījis - ja valdība gūs Saeimas uzticību, viņš vairāk uzmanības vēlētos veltīt iekšpolitikai, tāpēc būs nepieciešams atbalsts ārpolitisku uzdevumu veikšanai. E. Rinkēvičs Dienai atgādināja, ka pirms Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē bija aicinājis izveidot šādu posteni, - toreiz koalīcijas partneri noraidījuši šo lūgumu. Tagad ministrs neredz nepieciešamību pēc šāda amata, bet Ārlietu ministrija sniegšot visu nepieciešamo palīdzību premjeram viņa ārpolitiskajā darbībā. Taču neviens cits, izņemot premjeru, nevar Latviju pārstāvēt Eiropadomē, kuru veido ES valstu vai valdību vadītāji. Eiropadome ir institūcija, kurā nosaka ES politisko darba kārtību. Ja Latvijas premjers tajā nevar piedalīties, tad viņu pārstāv citas valsts valdības vadītājs, kuram ir deleģēta balss, skaidroja E. Rinkēvičs.