«Faktiski bijām ļoti tuvu iekļūšanai nākamajā kārtā. Ja izvērtējam spēku samēru, redzējām, ka Franciju mēs pat pie ļoti labas apstākļu sakritības diezin vai varētu uzvarēt, Angliju - pie nedaudz mazākas veiksmes, bet Serbija bija mūsu līmeņa komanda. Diemžēl veiksme šoreiz bija pretinieču pusē, un mums neiznāca spert to nākamo soli,» sacīja Voins. «Federācija radīja izlasei maksimāli labus apstākļus, pārbaudes spēlēs pretinieki bija tie, kurus treneri vēlējās redzēt, bija vairāki pārbaudes turnīri. Nevajadzētu tagad sākt kaisīt pelnus uz galvas. Protams, visi cerējām uz labāku rezultātu. Zaudēt nepatīk nevienam, taču tāda ir realitāte.»
LBS prezidents lūdza ņemt vērā to, ka gandrīz divas trešdaļas komandas Eiropas čempionāta finālturnīrā piedalījās pirmo reizi. «Atsevišķas labākās spēlētājas nepiedalījās čempionātā, bet mūsu rezerves nav tik plašas. Esam tik, cik esam, tāpēc mums ir daudz jāstrādā pie tā, lai mobilizētu tos spēkus, kas ir mūsu rīcībā,» Voins pauda nožēlu, ka valstsvienībā nespēlēja visas mūsu labākās basketbolistes. «Savienība ar visām potenciālajām kandidātēm, kuras bija beigušas vai gatavojās beigt karjeru, vai arī kaut kādu veselības problēmu dēļ nespēlēja, veica pārrunas, ne vienas vien. Centāmies pārliecināt, ka viņām vajadzētu palīdzēt Latvijas izlasei, taču katrs ir brīvs cilvēks savā izvēlē. Voins uzsvēra, ka diezin vai kādas spēlētājas parādīšanās komandā uzreiz nozīmētu, ka Latvijas izlase pēkšņi visus sāks uzvarēt. Prezidents paslavēja saspēles vadītāju Elīnu Babkinu, kura pērn nepiedalījās kvalifikācijas turnīrā, taču turēja doto solījumu palīdzēt komandai finālturnīrā. «Ar Elīnu nebija nekādu problēmu. Viņa teica, ka spēlēs, un mēs par to nemaz nešaubījāmies. Arī pārējās meitenes, kuras bija komandā, ar prieku piekrita spēlēt. Liela daļa no viņām vēl ir jaunas, un es ceru, ka starts Eiropas čempionātā viņām palīdzēs arī turpmākajā karjerā.»
«Šo čempionātu beidzam, taču nebeidzam domāt par mūsu sieviešu basketbola izlasi. Joprojām uzskatām, ka tā ir viena no Latvijas perspektīvākajām sporta spēļu komandām, kas nākotnē varētu sasniegt labus rezultātus,» pārliecināts ir Voins. Viņš gan tālāko nākotni cer būvēt uz perspektīvo jauno spēlētāju bāzes, nevis par katru cenu piesaistot agrākās līderes. «Mums ir vairākas perspektīvas spēlētājas, kurām šobrīd vēl ir septiņpa-dsmit gadu. Viņas tuvāko divu trīs gadu laikā varētu Latviju pienācīgi pārstāvēt jau sieviešu izlases sastāvā.»