Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Neredzīgajiem jau esot radio

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) ņiprā apņemšanās atteikties no filmu ieskaņošanas un tā vietā ieviest subtitrēšanu, izraisījusi šūmēšanos gan šī rosinājuma pretinieku, gan atbalstītāju vidū. Idejas piekritēji to pamato ar izredzēm audzēt poliglotu skaitu un atšķaidīt krievu valodas dominējošo stāvokli pār citām svešvalodām, kā arī iespējas došanu nedzirdīgajiem.

Pretinieki savukārt pauž, ka tas apdalīs seniorus un krietni ierobežos mediju pieejamību neredzīgajiem. «Vecākus ļaudis un neredzīgos nevar likt vienā katlā. Ja cilvēks ir neredzīgs, piedodiet, tas (televīzija) nav tas medijs,» kareivīgs ir NEPLP priekšsēdis Ainārs Dimants.

«Beidzot jāievieš Eiropas prakse. Mēs neesam nekādi dīvainīši Baltijas jūras krastā,» par NEPLP apņemšanos saka A. Dimants. Marta beigās padome nāca klajā ar plānu veikt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) likumā, lai atteiktos no filmu ieskaņošanas. Patlaban EPL likuma 28. panta 3. punkts noteic, ka «demonstrējamās filmas ieskaņo, dublē vai subtitrē valsts valodā». Savukārt NEPLP vēlas atteikties no filmu ieskaņošanas, kas nozīmē teksta «runāšanu pa virsu» oriģinālam, un tā vietā attīstīt subtitrēšanu. Izņēmums būtu bērnu radījumi, kurus atļautu dublēt jeb ierakstīt skaņu «no jauna», līdzīgi kā šobrīd Latvijas kinoteātri to dara ar jaunākajai auditorijai paredzētajām animācijas filmām. Biedrības Vecāki par izglītību pārstāve Silvija Titova Dienai norāda, ka dublēšana nepieciešama arī tiem raidījumiem, kas paredzēti 1. vai 2. klašu skolēniem, jo šajā vecumā bērni vēl mēdzot boksterēt, un izsekot līdzi ekrānā notiekošajam būtu grūti.

NEPLP uzskata, ka šāda Eiropā izplatīta pieredze veicinātu svešvalodu apguvi, ļautu izbaudīt filmas oriģinālo ieskaņojumu, kā arī kliedētu krievu valodas priviliģēto stāvokli. «Mēs negribam samazināt krievu valodas īpatsvaru, bet dot iespēju arī citām valodām,» saka A. Dimants. Latvijas Raidorganizāciju apvienības izpilddirektore Gunta Līdaka brīdina par pretējo. Lai nezaudētu auditoriju, kura nespēs sarast ar titriem, televīzijas vēl vairāk izvēlēsies produktus krievu valodā, ko saprot vairākums Latvijas iedzīvotāju.

Kaut arī tuvāko mēnešu laikā Latvijas Televīzijas (LTV) kanālos redzamās filmas virszemes apraidē būs redzamas arī oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu valodā un Lattelecom interaktīvajā TV šāda izvēles iespēja jau pastāv, LTV ģenerāldirektors Edgars Kots trešdien pauda principiālu nostāju, ka latviešu valodai LTV1 būs skanēt «mūžīgi mūžos». Tiesa, dienu iepriekš Lattelecom izplatītajā preses relīzē par jauno virszemes televīzijas iespēju viņš norāda, ka filmu rādīšana oriģinālvalodā ļauj izbaudīt aktiermeistarības nianses, kā arī uzlabot svešvalodas zināšanas. LTV runasvīrs Jānis Kalve skaidro, ka televīzija subtitrēšanu joprojām atbalsta, taču kā papildiespēju, nevis ieskaņošanas aizstājēju.

«Tā ir mākslas darba izpostīšana, kad es iebraucu Rīgā un redzu britu seriālu, kas ir ierunāts krievu valodā alkoholizētā balsī,» uzskata Zviedrijā strādājošā mediju eksperte Sandra Veinberga. Savukārt Latvijas Pensionāru federācijas valdes loceklis Andris Siliņš atzīst, ka viņš daudz labprātāk klausās filmas un raidījumus krievu valodā, nevis skatās uz subtitriem. «Veci cilvēki visu labāk uztver ar skaņu, nevis subtitriem, jo redze vairs nav tik laba,» viņš pauž.

NEPLP ierosinājuma kontekstā uztveres orgānu ierobežojumu dēļ medijos tika pretnostatītas divas sabiedrības grupas - nedzirdīgie un neredzīgie. «Mēs viennozīmīgi esam par to, lai būtu titri, jo nedzirdīgiem cilvēkiem tas ir vienīgais informācijas uztveres veids. Man ir ļoti žēl, ka neredzīgajiem ir pretējs viedoklis, jo mēs nedrīkstam konfliktēt,» pauž Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidents Arnolds Pavlins. Latvijas Neredzīgo biedrības priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Locāns uzsver, ka nevēlās, lai neredzīgie tiktu konfrontēti ar nedzirdīgajiem, tomēr viņa pārstāvētajai grupai tas atņemtu jebkādu ārzemju informācijas uztveres iespēju televīzijā. A. Dimants, tāpat kā abu grupu pārstāvji, uzskata, ka šādi salīdzinājumi ir nekrietni, tomēr neredzīgo medijs esot radio.

Pirms grozījumu veikšanas EPL likumā jāveic sociolingvistisks pētījums. To varētu darīt premjera Valda Dombrovska (Vienotība) uzdotās sabiedrības saliedēšanas ietvaros, norāda A. Dimants. Sabiedrības iniciatīvas platformā manabalss.lv otrdien sāktajā parakstu vākšanā par filmu un raidījumu rādīšanu oriģinālvalodā bija atrasti jau 120 atbalstītāji.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?