Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdē vakar, runājot par veselības aprūpes problēmām, kas ietekmē arī demogrāfisko situāciju valstī, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētāja Anda Čakša pastāstīja, ka tikai 17% no pacientiem, kas nonākuši slimnīcā, tiek atvesti ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mašīnu, savukārt pārējos atved paši vecāki. Tie ir pacienti, kas dažādu iemeslu dēļ nav saņēmuši palīdzību pie sava ģimenes ārsta, atzīmēja A. Čakša. Līdz ar to, lai gan tas nav slimnīcas uzdevums, tiek apkalpoti visi pacienti un slimnīca aizpilda trūkumus, kas ir primārajā aprūpē. Tomēr papildu finansējums par to netiek saņemts. Tāpat šāda situācija ietekmē gaidīšanas laiku pie speciālistiem, jo ārstiem laiks paiet, pildot ģimenes ārsta funkcijas. BKUS Bērnu ķirurģijas klīnikas vadītājs Aigars Pētersons arī atzīmēja, ka no tiem bērniem, kurus, piemēram, vecāki ir atveduši uz slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu, tikai 20% bijusi nepieciešamība vērsties slimnīcā, savukārt pārējiem palīdzēt būtu varējis ģimenes ārsts. Lai varētu sniegt palīdzību arī šiem pacientiem, BKUS gan dežurē tiešās pieejamības pediatrs un ķirurgs, bet tas prasa papildu līdzekļus.
VM gan sola nākamgad samilzušo problēmu risināt. Kā norādīja VM parlamentārā sekretāre Liene Cipule, šobrīd ministrija kopā ar speciālistiem strādā pie ģimenes ārstu kvalitātes standartu un kritēriju uzlabošanas. Darbs varētu tikt pabeigts līdz gada beigām, un nākošgad situācija varētu uzlaboties, līdz ar to BKUS vairāk nonāktu pacienti, kuriem ir nepieciešama neatliekamā palīdzība.
Deputāti gan pauda neizpratni, kāpēc par problēmu tiek runāts jau vairākus gadus, bet risinājums meklēts tikai tagad. Tomēr L. Cipule norādīja, ka apstākļos, kad būtiski trūkst finansējuma, grūti ir ieguldīt līdzekļus attīstībā.