Jaroslavļā šāda iespēja pavērās. «Jā, šī ir mana iespēja izcīnīt kaut ko nopietnu,» mūsu pēdējā sarunā sportiskās ambīcijas neslēpa Skrastiņš...
Deviņdesmito gadu sākumā Kārlis sāka profesionāļa karjeru komandā Pārdaugava. Tolaik ar autobusu viņš izbraukāja Krievijas rietumdaļas hokeja pilsētas krustu šķērsu, tāpēc šovasar uz žurnālistu interesi, kā viņš pēc 12 gadu spēlēšanas Ziemeļamerikā pieņems Krievijas sadzīvi, Kārlis atbildēja, ka viņam tā ir labi zināma un nekādā ziņā nebūs jāpiedzīvo šoks.
Par tramplīnu lēcienam uz NHL kalpoja pieņemtais lēmums pēc pasaules B grupas čempionāta 1995. gadā Bratislavā doties spēlēt uz Vladimira Jurzinova vadīto TPS Turku Somijā. 1998. gadā NHL draftā ar kopējo 230. numuru viņu izvēlējās Našvilas Predators, tomēr līdz nokļūšanai pasaules labākajā hokeja līgā vēl bija jāiztur pēdējais eksāmens 94 spēļu garumā fārmklubā Milvoki Admirals. Gatavojot reportāžu par Kārli šā gada martā Dalasā, viņš piekrita, ka Amerikā izbaudījis plašu emociju gammu. «Našvila bija mana pirmā NHL komanda, kura bāzējās kantri mūzikas galvaspilsētā. Nākamā pieturvieta bija kalnu ieskautā Denvera. Ļoti sportiska pilsēta ar vairākām spēcīgām profesionālajām sporta komandām. Avalanche vajadzēja izturēt konkurenci ne tikai NHL, bet arī cīņā par līdzjutēju atbalstu Denverā ar vietējām NBA basketbola, amerikāņu futbola un beisbola komandām. Floridā bija patīkams klimats, lieliski apstākļi dzīvošanai ģimenei. Arī pret Dalasu man nav iebildumu, lai gan vasarā ir ļoti karsts, bet vasaras es parasti pavadu Latvijā. Milvoki gan es negribētu atgriezties, jo tur bija auksts.»
2007. gada 8. februārī Kārlis aizvadīja 487. spēli pēc kārtas un laboja Tima Hortona rekordu aizsargu konkurencē. Sēriju izdevās pagarināt līdz 495 spēlēm, bet tad desmit spēles bija jāizlaiž ceļgala savainojuma dēļ. Dzelzs vīra iesauku viņš ieguva par rekordsēriju un pašaizliedzīgo spēli laukumā. Viņa trumpis bija bloķētie metieni un cīņa savas komandas vārtu priekšā, bet 2003. gada pasaules čempionātā Turku Kārlis uzzibsnīja arī ar rezultativitāti, gūdams trīs vārtus spēlē ar Baltkrieviju (4:0).
Latvijas izlases sastāvā Skrastiņš spēlēja astoņos pasaules čempionātos. 2009. gadā Cīrihē viņš bija komandas kapteinis un izteikts līderis, kad Latvija atkārtoja savu visu laiku labāko panākumu pasaules čempionātā - izcīnīja 7. vietu. Kārlis bija valstsvienības sastāvā trijās olimpiskajās spēlēs - 2002. gadā Soltleiksitijā, 2006. gadā - Turīnā un 2010. gadā - Vankūverā.