Otrdien jau šķita, ka nākamā Ministru prezidenta kandidāta meklējumi tuvojas pozitīvam iznākumam. Pret Vienotības uzrunāto kandidātu Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Pēteri Vaivaru iebildumu nebija arī Valsts prezidentam A. Bērziņam, kā varēja secināt no viņa uzstāšanās Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas raidījumos. Trešdien iespēja, ka P. Vaivaram varētu uzticēt valdības veidošanu, mazinājās - galvenokārt tāpēc, ka kandidātu neatbalstīja Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA). Uz vaicāto, vai nav plānota tikšanās ar P. Vaivaru, pirms NA frakcijas sēdes tās vadītājs Einārs Cilinskis Dienai atbildēja: «Mums nav jātiekas. Mēs tāpat varam viņu noraidīt.» Uz jautājumu, kāpēc kandidātam nav apvienības atbalsta, E. Cilinskis atbildēja: «Neredzam nevienu argumentu, lai viņš būtu premjera kandidāts.» Tikmēr sociālajos tīklos jau tika vērtēta P. Vaivara iepriekšējā darbība, ieskaitot kandidēšanu 5. Saeimas vēlēšanās no apvienības Saskaņa Latvijai - atdzimšana tautsaimniecībai, ko veidoja Tautas saskaņas partija un Tautsaimnieku politiskā apvienība.
Valsts prezidents cer, ka Vienotība atradīs labāko iespējamo kandidātu. «Mums ir tāda kopēja vēlēšanās, un to mēs arī apspriedām. Tāpēc neesiet pārsteigti, ja jums gadīsies strādāt tad, kad jūs ne visai gribat,» pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) trešdien, dažas dienas pirms Saeimas Ziemassvētku brīvdienām, sacīja A. Bērziņš. Portāls Diena.lv ziņo - V. Dombrovskis teicis, ka šajā situācijā pāragri izdarīti secinājumi un «jebkurš uzvārds, kas parādās diskusijās, gandrīz vai automātiski tiek kronēts par premjeru».
Kamēr augstās amatpersonas aprunājās Melngalvju namā, Vienotības Saeimas frakcijā tās vadītājs Dzintars Zaķis, viņa vietnieki Lolita Čigāne un Edvards Smiltēns tikās ar P. Vaivaru. Viņš pēc tikšanās apstiprināja, ka būtu gatavs uzņemties valdības vadītāja pienākums, ja tiktu izvirzīts. Taču par to vēl jālemj Vienotības valdei. Notiekošajā bija vairākas neparastas nianses. Premjera kandidāts pretēji plānotajam netikās ar visiem deputātiem. Kad frakcijā ieradās V. Dombrovskis, kurš piedāvājumu bija izteicis, viņš pie P. Vaivara nemaz nepiegāja. Sarunu vedēja loma bija uzticēta Dz. Zaķim, kurš dienu iepriekš žurnālistiem atteicās sniegt komentārus. Neoficiāli zināms, ka frakcijas vadītājam bija liegts izteikties par valdības veidošanu. Dz. Zaķis parasti pauž diezgan skaidru viedokli un necenšas laipot, bet, pēc viņa kolēģu domām, tas procesam varot kaitēt. Cita, kam izteikties, otrdien nemaz nebija, jo partijas līdere Solvita Āboltiņa bija komandējumā, bet V. Dombrovskis vadīja valdības sēdi.
Process nav saprotams arī potenciālajiem partneriem no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS). Tās līderis Uldis Augulis teica, ka ZZS iesaistīsies valdības veidošanā tikai tad, kad Valsts prezidents būs nosaucis kandidātu. U. Augulis noraidīja kuluāru baumas, ka prezidents varētu izvēlēties Jāni Dūklavu no ZZS, - partijai ir tikai 13 mandātu Saeimā, un tā neuzņemsies valdības veidošanu. ZZS nav arī saprotams, kāpēc amatam netiek virzīts kāds no redzamiem Vienotības politiķiem.
Bijušajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram savukārt nav skaidrs, kāpēc A. Bērziņš noraidījis Arti Pabriku - cilvēku, kuram ir ārlietu un aizsardzības ministra pieredze, kurš brīvi runā vairākās valodās. V. Zatlera prezidentūras laikā bija skaidri noteikti kritēriji premjera kandidātiem, kas ieradās Rīgas pilī, un tie bija zināmi arī sabiedrībai. Uz amatu 2007. gada nogalē bija izvirzīts Edgars Zalāns (TP) un Ivars Godmanis (LPP/LC), bet 2009. gada sākumā E. Zalāns konkurēja ar V. Dombrovski. Kā vienā, tā otrā reizē pretendenti piedalījās arī televīzijas debatēs, un tas palīdzēja novērtēt katra stiprās un vājās puses, atgādināja V. Zatlers.