Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +16 °C
Skaidrs
Trešdiena, 25. septembris
Rauls, Rodrigo

Nešaubos, ka Latvija ir Krievijai draudzīga

Kāds ir jūsu vizītes Latvijā mērķis?

Vispirms tā ir mūsu humanitāro attiecību paplašināšana. Attiecību paplašināšana kultūras, izglītības un tūrisma jomā. Gribas pacelt jautājumu risināšanu vairāk sistemātiskā līmenī. Mūs priecē, ka šī gada 7. februārī tika noslēgta vienošanās kultūras jomā starp Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas Kultūras ministrijām, kur ir iekļauts pilnīgi konkrēts pasākumu uzskaitījums muzeju, teātru, bibliotēku jomā. Gribētos noslēgt šādas vienošanās arī tūrisma un izglītības jomā. Šodien Krievijas iedzīvotāju interese par Latviju aug. Tā pieaug ar katru gadu. Pieaug tūristu plūsma. Pieaug cilvēku skaits, kas piedalās programmās, kuras, jūs, Latvija, kopš nesena laika piedāvājat. Tāpēc mēs šodien no savas puses neredzam nekādus šķēršļus, attīstot sadarbību humanitārajā jomā.

Vai jūs apmeklēsiet mūsu Dziesmu svētkus, kas notiek jūsu vizītes laikā?

Jā, es speciāli pieskaņoju savu vizīti Dziesmu svētkiem. Neslēpšu, ka mani uz Dziesmu svētkiem laipni uzaicināja jūsu kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende laikā, kad viņa Latvijas vārdā prezentēja izrādi Jevgēnijs Oņegins uz Lielā teātra skatuves. Esmu ne visai sen izveidotās Krievijas koru biedrības aizbildņu padomes priekšsēdētāja. Un tāpēc man tā ir arī profesionāla interese. Es ceru, ka Krievijas un Latvijas koristi sadarbosies. Un mums no jums ir ko mācīties. Jo Dziesmu svētki, kurus par īpašu kultūras vērtību ir atzinusi pat UNESCO, ir unikāls kultūras notikums, kuru mēs gribam gan skatīties, gan tajos piedalīties. Un ceram, ka tas dos impulsu arī mūsu kordziedāšanas attīstībā. Esmu ļoti daudz dzirdējusi par šiem svētkiem no saviem kolēģiem, bet pati piedalīšos šajos svētkos pirmo reizi un apmeklēšu abus galā koncertus.

Kā jūs šodien vērtējat stāvokli Latvijas un Krievijas attiecībās?

Man liekas, ka šodien abas puses dara visu, lai tās uzlabotos. Un es uzskatu, ka katrs solis, katrs notikums ir nopietni svarīgs, lai izbūvētu normālas labu kaimiņu attiecības. Mēs esam absolūti atvērti, lai šis dialogs būtu pastāvīgs, konstruktīvs. Lai tajā piedalītos ne tikai ierēdņi, bet pieaugtu, piemēram, skolēnu, studentu savstarpējā apmaiņa. Lai mēs aicinātu cilvēkus, kuriem tas ir interesanti, apmeklēt Krieviju. Tāpat, lai uz Latviju tiktu aicināti Krievijas iedzīvotāji - arī uz notikumiem, kas Latvijas sabiedrībai ir svarīgi un dārgi. Es uzskatu, ka eksistē visi priekšnosacījumi, lai paplašinātu un attīstītu mūsu sadarbību - un tie mums ļoti akurāti un delikāti ir jāizmanto.

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks nesen paziņoja, ka Latvijas iedzīvotāju uzskats, ka no Krievijas nav jābaidās, nav pamatots. Ko jūs jūtat, dzirdot šādu paziņojumu?

Dīvaini. Laikam labāk būtu uzdot šo jautājumu pašam aizsardzības ministram. Tas, kā mēs šodien būvējam sadarbību humanitārajā jomā, tieši ir absolūtas uzticības un caurspīdīguma atmosfēra. Mēs esam kaimiņi. Mums šeit ir patiešām labu kaimiņu attiecības. Un tas nostiprina sadarbību visās nozarēs, ja tu kaimiņu saproti. Ja tu viņu cieni. Ja tu saproti viņa kultūras īpatnības. Tas arī ir cieņas pamatprincips.

Vai jūs uzskatāt, ka Latvija ir Krievijai draudzīga valsts?

Absolūti. Es pat nekad neesmu par to šaubījusies. Vēl vairāk - ļoti daudziem Krievijas iedzīvotājiem ir īpašas jūtas pret Latviju. Nav noslēpums, ka ir arī citas valstis, kam ir ļoti labvēlīgi nosacījumi uzturēšanās atļauju iegūšanai, bet Krievijas iedzīvotājiem patīk Latvija. Tā tas ir vēsturiski noticis. Mums ir ļoti cieši sakari. Mums ir ļoti daudz kopīgu kultūras tradīciju, mums ir cieši savijusies vēsture. Jūs zināt, kad Latvijas Operai bija izrādes Lielajā teātrī, bija anšlāgs -biļetes nebija iespējams dabūt un draugi man pat lūdza palīdzēt viņiem ar biļeti uz to. Mūsu kultūras draugi patiešām gaida jūs - gaida Latvijas teātrus, gaida biežākus koncertus. Daudzi latvieši strādā mūsu teātros. Sadarbībai ir vislabākais pamats.

Daudzi Krievijas iedzīvotāji izmanto mūsu piedāvāto iespēju saņemt uzturēšanās atļauju, ja iegādājas nekustamo īpašumu Latvijas ekonomikā. Vai jums nav žēl, ka kapitāls aizplūst no jūsu valsts?

Mums ir absolūti demokrātiska valsts, un cilvēkam ir tiesības pirkt nekustamo īpašumu tur, kur viņam patīk, kur viņš jūtas komfortabli un ērti. Un, ja cilvēks pieņem tādu lēmumu, mēs viņa izvēli cienām.

Sakiet, vai jūs atbraucāt uz Latviju vai vienkārši iebraucāt Eiropas Savienības teritorijā?

Nē, es, protams, atbraucu uz Latviju. Kad es ierodos citas valsts teritorijā, man ir pavisam cita darba kārtība. Jo katrai valstij Eiropas Savienības ietvaros ir ļoti izteiktas atšķirības pazīmes. Un man ļoti imponē, ka Latvija saglabā savu savdabību, saglabā savu kultūru. Arī Dziesmu svētki, kurus mēs redzam, ir spilgtākā pašidentitātes izpausme. Un man tas patīk.

Es to jautāju, jo ir izplatīts viedoklis, ka Krievijai vispār nav īpašas politikas attiecībā pret Latviju, ir politika attiecībā pret Eiropas Savienību vai Baltijas valstīm kopumā.

Nu tas nav taisnība. Jo mums eksistē pat starpvaldību komisija, ir starpvaldību vienošanās. Savstarpējās attiecībās ar katru valsti ir savi īpaši jautājumi, sava specifika. Vienus jautājumus mēs nesen apspriedām ar mūsu partneriem somiem, kas arī ir mūsu kaimiņi. Un ir savstarpējās attiecības, kuras mēs izbūvējam ar citām Eiropas Savienības valstīm, kuras robežojas vai nerobežojas ar mums - tām ir pavisam cits saturs. Ar visām ir specifiski jautājumi. Līdz ar to atšķirīgas ir prasības attiecību veidošanā. Mūsu sadarbības politika ar Latvijas Republiku ir ļoti caurspīdīgi izveidota. Tai ir sava darba kārtība. Un tā pamatojas šajos jautājumos, kuri ir tik tiešām aktuāli darba kārtībā.

Latvijai ļoti svarīgi ir demogrāfijas jautājumi. Kāda ir demogrāfiskā situācija Krievijā, un vai jūsu valdībai ir plāns, kā risināt šos demogrāfiskos jautājumus?

Tas ir ļoti interesants jautājums. Es arī biju šodien ļoti izbrīnīta, kad no Latvijas kolēģu puses izdzirdēju komentārus, kas skāra demogrāfijas jautājumus. Krievijā ir izbūvēta īpaša demogrāfijas politika. Un šī politika ir viena no Krievijas valsts sociālās politikas pamata prioritātēm. Mēs - tāpat kā jūs - esam iekļuvuši dziļajā deviņdesmito gadu demogrāfiskajā bedrē. Piemēram, 1992. gadā mums piedzima vēsturiski vismazākā Krievijas iedzīvotāju paaudze - tikai 1,2 miljoni cilvēku. Mums darbojas ļoti nopietni dzimstības atbalsta instrumenti. Pirmajam bērnam piedzimstot, līdz pusotra gada vecumam māte saņem apmaksātu atvaļinājumu. Ja māte nolemj nestrādāt līdz trīs gadu vecumam, viņai obligāti tiek saglabāta darba vieta. Mums darbojas tā saucamā maternitātes kapitāla sistēma, kad mātei, otrajam bērnam piedzimstot, tiek izmaksāta ļoti nopietna naudas summa - 400 000 rubļu (6600 latu). Šo naudu gan nesaņem uz rokas, bet to var tērēt noteiktiem mērķiem - mājokļa apstākļu uzlabošanai, dzīvokļa iegādei, šo naudu var izlietot arī savai vai bērna izglītībai. Mēs īpaši atbalstām jaunās ģimenes mājokļa jautājumā. Trešajam bērnam piedzimstot, tiek maksāts pabalsts, bet tas ir ikmēneša, aptuveni septiņi tūkstoši rubļu (115 latu). Bērnu audzināšanas laiks tiek ierēķināts pensijas veidošanā. Katru gadu mēs pārskatām demogrāfijas atbalsta sistēmas vajadzības, saliekot prioritātes. Šogad, piemēram, mūsu rūpes ir pirmā bērna dzimšanas veicināšana, un mēs gatavojam valdībai veselu likumprojektu paketi, lai atbalstītu jaunās ģimenes, kurās dzimst pirmais bērns, īpaši tajās, kur mātes ir vecumā līdz 23 gadiem. Un tātad, 1992. gadā mums piedzima 1 miljons un 200 tūkstoši bērnu, bet, piemēram, 2012. gadā - jau 1 miljons un 895 tūkstoši bērnu. Tas ir liels lēciens. Bet, lai panāktu izmaiņas demogrāfijā, ir jāpanāk izmaiņas visos sociālās politikas virzienos. Mums šodien lielos tempos ir jāgatavo pedagogi, jābūvē bērnudārzi, lai jaunpiedzimušajiem būtu, kur iet. Bet mēs, protams, esam priecīgi, ka varam risināt šīs problēmas.

Sakiet, kur, jūsuprāt, ir labāka izglītības sistēma - Krievijā vai rietumu valstīs?

Ja runā par starptautiskiem vērtējumiem, tad sākumskolas kvalitātē mēs esam vieni no līderiem visā pasaules izglītības sistēmā. Sliktāk mums iet vidējā vecuma un vidusskolas izglītībā. Tādēļ pirms diviem gadiem esam ieviesuši izglītības standartu un pārejam uz to. Domāju, ka jau dažos tuvākajos gados tas dos rezultātu un mēs iekļūsim līderu valstu grupā vispārējās izglītības sistēmas vērtējumā kopumā. Mēs pastāvīgi ieņemam labākās vietas pasaules olimpiādēs fizikā, bioloģijā, informātikā. Ir valstis, kuras ar mums cieši konkurē izglītības ziņā. Tās ir pirmām kārtām Amerikas Savienotās Valstis, Ķīna. Bet mēs savas pozīcijas saglabājam. Augstākajā izglītībā mums notiek ļoti nopietna reforma. Šodien mēs neesam apmierināti, ka tikai viena mūsu augstākās izglītības iestāde ir 100 pasaules labāko augstskolu vidū. Mēs esam izvirzījuši uzdevumu, lai vismaz piecas mūsu augstākās izglītības, kas jau ir tuvu šiem rādītājiem, iekļūtu labāko augstskolu simtniekā. Vienlaikus mēs attīstām tās augstskolas, kuras ir tieši orientētas uz mūsu ekonomiku - medicīnas, bioloģijas, inženierzinātņu augstskolas, bet īpaši ķīmijas nozare. Šajās jomās mēs gaidām ļoti nopietnu izrāvienu uz priekšu.

Jūs pārņemat pasaules modeļus izglītībā vai veidojat savu īpašu izglītības sistēmu?

Nav iespējams radīt kaut ko jaunu, ja nesaprot paša labākā, kas ir pasaulē, pieredzi. Ja runā par vispārizglītojošo skolu, šodien viennozīmīgi līderi ir Singapūras un Somijas skolas. Mēs vērtējam šīs sistēmas, izprotam atšķirības, mēģinām saprast, kas mums der no vienas sistēmas un no otras. Neapšaubāmi, ka tik labu kultūras programmu, kādas mēs varam piedāvāt saviem skolēniem, nav nekur citur. Mēs saprotam, ka ir specifiskas atšķirības izglītības sistēmā, bet neapšaubāma prasība ir, ka starptautiskajos reitingos ir jābūt labiem rezultātiem.

Kādēļ, jūsuprāt, tādu politizāciju izsauc adopcijas jautājumi?

Šie jautājumi tiešām ir galēji politizēti. Bet man kā vicepremjerei šī diskusija bija ļoti vērtīga, un sabiedrībai tā ir nākusi par labu. Krievijā patiešām ir daudz bērnu, kuriem ir nepieciešama adopcija, šodien šādu bērnu ir 116 tūkstoši. Līdz šim šis jautājums tika apspriests šaurā lokā, bet tagad tas ir pārņēmis visu sabiedrību. Cilvēki nesaprata šos jautājumus. Tagad aug gan adoptēto bērnu skaits, gan ir pieņemta ļoti nopietna likumdošanas aktu pakete, kuras pieņemšana citos apstākļos prasītu gadus.

Kāpēc izskanēja, ka Krievija būtu gatava dot politisko patvērumu Eduardam Snoudenam ar nosacījumu - ja viņš pārtrauks nodarīt kaitējumu ASV interesēm? Vai tiešām ASV Krievijai ir tik ļoti liels draugs?

Ziniet, patiešām nevaru komentēt šo jautājumu, šī tēma man ir kaut kā pagājusi garām.

Latvijā ir pieņemts Nacionālais attīstības plāns, kāds ir Krievijas nacionālais attīstības plāns?

Mums ir programma, kas saucas 20/20. Tā ir rīcības programma. Ne tikai kopējs plāns, kas nosaka virzienus, kuros sabiedrībai ir jāattīstās, bet konkrētu pasākumu plāns. Šogad esam sākuši valsts programmas izstrādi līdz 2050. gadam, jo gatavojam pensiju reformu. Krievijas Federācijas specifika ir tā, ka pastāv ļoti nozīmīga skaitliska atšķirība dažāda vecuma cilvēku grupu starpā, veidojas «bedres», kur atšķirība ir pat 0,5 miljoni cilvēku. Tie ir ļoti nozīmīgi izaicinājumi gan izglītības, gan pensiju sistēmai. Mēs saprotam, ka sabiedrības ienākumu struktūra ir jāplāno garākā laika periodā, un mēs esam nolēmuši to darīt līdz 2050. gadam, lai ieraudzītu atšķirības, šo programmu mēs nodosim sabiedrības vērtējumam līdz šā gada beigām.

Pastāv uzskats, ka Krievijas ekonomika ir ļoti atkarīga no dabas resursiem, kas to padara nestabilu. Vai šodien notiek strukturālas izmaiņas Krievijas ekonomikā?

Jā, gandrīz puse no mūsu ekonomikas ir atkarīga no dabas resursu ieguves. Bet ziniet, es pati gandrīz desmit gadu nostrādāju kompānijā Noriļskij nikeļ, kas nodarbojas ar minerālo resursu ieguvi. Un varētu nosaukt par dziļiem maldiem to, ka tā nav augsti tehnoloģiska nozare. Lai iegūtu šo rūdu, ir vajadzīgas augstās tehnoloģijas, tāpat, lai šo rūdu pārstrādātu, ir vajadzīgas ļoti nopietnas tehnoloģijas. Un šajās tehnoloģijās ir ļoti nopietna konkurence. Šodien mūsu valsts kompānijas, kuras nodarbojas ar minerālo resursu ieguvi un pārstrādi, ir absolūti pieprasītas un darbojas ne tikai Krievijas Federācijas teritorijā, bet arī citās valstīs. Vienlaikus mēs valsts līmenī atbalstām citus sektorus. Šodien mēs ļoti atbalstām lauksaimniecību, tas ir mūsu prioritārais uzdevums. Mēs ļoti atbalstām mašīnbūvi. Mēs veidojam nozares, ko saucam par mūsu drošības spilvenu.

Mums tā ir uzbūvēts budžets, ka šādi kritieni mūsu valsts budžetam nav bīstami. Pat 1998. gada krīzi mēs spējām pārdzīvot pietiekami mazsāpīgi. Kāpēc mēs tā varam? Mums ir budžeta veidošanas noteikumi. Ne visi naftas un gāzes sektora ienākumi nonāk budžetā, daļa veido rezerves fondu, kura lielums patlaban ir 5% no Krievijas IKP. Tas ir drošības spilvens, ja naftas cena strauji krīt. Turklāt pati šī mūsu dabas resursu atkarība ir diversificēta - ir gan nafta, gan metāli, gan citi resursi. Un, kā likums, tā nekad nemēdz būt, ka visu dabas resursu cena kristos vienlaicīgi.

Vai jūs uzskatāt, ka ir iespējami lielāki vīzu režīma atvieglojumi starp Latviju un Krieviju?

Mēs arī ar kultūras ministri ierunājāmies par šo jautājumu, jo tas būtu Krievijas un Latvijas kultūras sakaru interesēs. Šodien tiek atvieglots vīzu režīms pierobežas iedzīvotājiem. Pilsoņi, kuri dzīvo 30 kilometru attālumā no Latvijas robežas, no Krievijas puses burtiski pēc mēneša varēs atvieglotā režīmā doties ciemos, kādam ir kapsēta vienā pusē, citam - draugi un radi. Tas ir ļoti svarīgs solis. Protams, mums ir ļoti vajadzīga šāda režīma atvieglošana, īpaša režīma radīšana. Tas īpaši ir vajadzīgs kultūras pasākumiem. Dažu īpašu tūrisma maršutu pagarināšana. Piemēram, maršuts Daugavpils-Pleskava, Pleskava-Daugavpils abām pusēm varētu dot nozīmīgu ekonomisku atdevi. Tāpēc mēs strādāsim un izvirzīsim, risinot vīzu jautājumu, mūsu divpusējās partnerattiecības starp abām valstīm.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?