Vēl līdz pašām augusta beigām un dažviet pat līdz septembra vidum lielākajās Latvijas augstskolās būs iespējams pieteikties studijām maksas grupās, tomēr jau tagad skaidrs - interese par maksas vietām ir zema.
Latvijas Universitātē (LU) pašlaik to 1.kursa studentu, kas studēs par maksu, salīdzinājumā ar pērno gadu ir par 1239 mazāk. Juris Pūce no LU Attīstības un plānošanas departamenta gan piebilst, ka situācija līdz septembrim būs mainījusies, tomēr LU prognozē, ka maksas studentu skaits kopumā samazināsies par apmēram 10%.
Rīgas Tehniskās universitātes mācību prorektors Uldis Sukovskis stāsta, ka sākotnēji jaunieši par maksas studijām izrādījuši mazāku interesi, bet pēdējās dienās pat stāvot nelielā rindā, lai tām reģistrētos. Dažkārt jaunieši pat atsakoties no budžeta vietas par labu maksas studijām kādā programmā, kas viņus interesē vairāk.
Arī augstskolas ārpus Rīgas pamanījušas, ka studenti vairs ne tik ļoti raujas mācīties par savu naudu. Latvijas Lauksaimniecības universitātē nepilna laika studijām pagaidām pieteikušies aptuveni divreiz mazāk cilvēku nekā pērn, savukārt Daugavpils universitātē - vairāk nekā trīsreiz. Liepājas Universitātē (LiepU) interese par neklātienes studijām tā samazinājusies, ka pagaidām augstskola var atvērt neklātienes grupas tikai divās programmās, vēl 3-5 programmās plānots grupas atvērt pēc papildu uzņemšanas, stāsta LiepU uzņemšanas komisijas sekretāre Daiga Jēkabsone. Labāka situācija nav arī Rīgas augstskolās. Rūtai, kura bija iecerējusi LU neklātienē studēt maģistrantūrā politoloģiju, nāksies no ieceres atteikties, jo LU Sociālo zinātņu fakultāte (SZF) no neklātienes maģistrantūras studijām atteikusies. Tās dekāns Juris Rozenvalds stāsta, ka SZF tā izlēmusi, jo jau pērn interese par maģistrantūras studijām neklātienē bijusi maza.
Klātienes studijām jaunieši piesakās studēt arī maksas grupā, cerot vēlāk ierotēt budžetā. Neklātienes studijas savukārt ir tikai par maksu, tā to nepopularitāti skaidro augstskolās. Cits bieži minēts skaidrojums - neklātienes studijas izvēlas cilvēki, kuri strādā un kuriem ļoti bieži par mācībām maksā darba devējs, taču krīze daudz cilvēku atstājusi bez darba un arī uzņēmumiem nav naudas, lai maksātu par darbinieku izglītību.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdis Jānis Vētra arī vērš uzmanību uz studiju kvalitāti - daudzas neklātienes programmas nepaceļot studentu «kvalitatīvi jaunā līmenī», bet gan palīdzot aizpildīt dažus zināšanu robus.
Klātienes studijās maksas studentu skaita kritums nav ļoti ievērojams, tāpēc augstskolu budžetu ieņēmumu prognoze tikšot izpildīta. Gan J.Pūce, gan Rīgas Stradiņa universitātes studiju informācijas speciālists Jēkabs Kavtaskins uzsver - augstskolas pat rēķinājušās, ka tas būs vēl lielāks.