Rumānijas basketbols līdz šim visbiežāk asociējies ar kādreizējo Nacionālās basketbola asociācijas garāko spēlētāju Georgi Murešanu, taču 231 centimetru garais vīrs jau sen kā basketbola apavus kāris uz nagliņas. Rumāņi Eiropas čempionātā startē jau kopš pirmsākumiem 1935. gadā. Toreiz Šveicē uzvarēja Latvija, bet Rumānija palika pēdējā. Arī turpmāk dienvidnieki basketbolā laurus nav plūkuši, tomēr viņiem latviešus vienā aspektā izdevies apsteigt - Rumānijas vīriešu basketbola izlase piedalījusies olimpiskajās spēlēs. 1952. gadā gan olimpiskais turnīrs bija divas reizes plašāks, nekā tas ir mūsdienās.
«Rumānijas komanda pārsvarā visas spēles aizvada ar pieciem sešiem spēlētājiem. Mūsu uzdevumi nemainās. Joprojām jāizmanto savs ātrums. Ceru, ka beidzot tiksim vaļā no muļķīgām bērnu kļūdām un tehniskā brāķa. Jāierobežo arī sasteigtie metieni, kuru gan nav daudz, taču varētu būt mazāk,» treneris ieskicēja Latvijas komandas uzdevumus. Diemžēl komandai arī pirms otrās mājas spēles neizdevās nopietni patrenēties tās norises vietā, jo Arēnā Rīga nedēļas nogalē valdīja hokejs. Arī pirmdien jārēķinās ar to, ka zem basketbola grīdas būs ledus.
Lai gan aiz muguras bija emocionāls zaudējums un pietiekami smags pārbrauciens no Gruzijas, pirmsspēles dienā Olimpiskajā sporta centrā notikušajā treniņā netrūka ne cīņasspara - treniņspēlē pat dažs spēlētājs tika nolikts uz dēļiem -, ne pozitīvu emociju. «Jūs redzat, ka spēlētāji skrien un paspēj vēl pasmaidīt, tad jau nav tik ļauni. Ja ir tādas emocijas, spēlē pret Rumāniju visam vajadzētu būt kārtībā,» cerīgā noskaņojumā nodarbības beigas sagaidīja Bagatskis.