Ja finansējums izglītībai ir samazinājies par 186 miljoniem latu, «mēs taču nevaram izlikties, ka varam izdarīt to pašu», norāda T.Koķe. Pagaidām galvenais akcents tiekot likts uz sākumskolas satura pārskatīšanu, jo ļoti nopietna esot iespējamība, ka nākamgad 1.klasē bērni varētu mācīties jau no sešu gadu vecuma. Paralēli tiekot vērtēts arī citu mācību priekšmetu saturs, piemēram, pārbaudot, vai kādas tēmas nepārklājas vairākos priekšmetos, vai programmas nav pārslogotas ar mazsvarīgiem faktiem. T.Koķe uzsver, ka vēl pāragri spriest, vai mācību satura atslogošana varētu arī nozīmēt, ka kādos priekšmetos samazināsies stundu skaits, tomēr viņa nenoliedz, ka ir arī tāda iespēja.
«Es vienmēr saku, ka negribētu būt mūsdienu skolēns, jo satura apjoms ir milzīgs,» saka Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēde Dzintra Kohva, tā apstiprinot, ka atbalsta satura atslogošanu. Arī programmas Iespējamā misija vadītāja Zane Oliņa norāda - tas, ka «mācību saturs ir pārpildīts ar faktoloģiskām lietām, kas ir galīgi nevajadzīgas, tā varētu būt». Tomēr viņas uzsver, ka ir bīstami mācību saturu atslogot finansējuma samazināšanas dēļ. «Krīze nav iemesls, lai mēs samazinātu izglītības kvalitāti,» saka Z.Oliņa. Viņa norāda - lai kvalitāte nekristu, saturs jāpārskata nevis samazināšanas pēc, bet lai izvērtētu, vai tas ir gana mūsdienīgs. Z.Oliņa atbalsta skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, gan uzsverot, ka tad jāizvērtē izglītības saturs, ko piedāvāt sešgadniekiem, jo viņiem nevar mehāniski piemērot pašreizējo 1.klases programmu. Esot arī jāapsver, vai tādā gadījumā mācības 1.klasē tomēr nevarētu notikt bērnudārzā, jo tur esot šiem bērniem piemērota vide un pedagogi, kas prot strādāt ar sešgadniekiem.