1. Visai īpatnēju taktiku, lai demonstrētu savas simpātijas pensionāriem, izvēlējās ZZS un tai piederīgā labklājības ministre. Nenogurstoši tika atkārtots, ka ekspertu izteikumi par nepieciešamību ķerties pie pensiju sistēmas pārskatīšanas esot īpašas kampaņas sastāvdaļa, kuras mērķis ir sanaidot dažādas sabiedrības grupas, un rezultātā tauta vieglāk «norītu» citus valdības lēmumus.
Šiem ZZS ļaužu izteikumiem ir divi aspekti. Pirmais ir mazliet nenopietnais: iedomāties, ka Vienotības polittehnologi, kur nespēj jēdzīgi publikai «pārdot» pašā apvienībā notiekošo un ļauj ZZS apspēlēt sevi citos jautājumos, būtu spējīgi uz tik sarežģītu kombināciju, nozīmē smagi pārvērtēt Vienotības aizkulišu padomdevēju kapacitāti.
Otrais: nevajadzētu ieviest praksi, kad kādas iespējamas reformas vai diskusijas par tām tiek «noairētas» ar pamatojumu, ka tās ir kampaņas utt. Jo pensionāru vietā var nākt skolotāji, zemnieki, mediķi, studenti vai cita profesionāla grupa.
Cita lieta, ka aicinātāji reformēt pensiju sistēmu savu vēsti tālāk nodeva diezgan neveikli (kas ir vēl viens apstiprinājums tam, ka nekādas kampaņas nav). Piemēram, nedrīkst pensionāriem pārmest dalību komunisma celšanā, jo nevarētu teikt, ka pašreizējā četrdesmitgadnieku paaudze divdesmit gados būtu uzcēlusi kaut ko izcilu.
Arī kalkulējot, kāda pensiju daļa ir to saņēmēju nopelnīta, kāda - valsts «uzsaukta», šī patiesība nedrīkst aizsegt to, ka pensionāri ir viena no neaizsargātākajām sabiedrības daļām. Ja strādājošs cilvēks savas pirktspējas kritumu var mēģināt kompensēt, piestrādājot, emigrējot vai, atvainojiet, samazinot savus nodokļu maksājumus, tad sirmgalvjiem šādu izdzīvošanas taktiku nav.
Visbeidzot - ja pensiju sistēmas reforma tomēr ir nepieciešama, tad - lai cik tas skan naivi - varbūt dialogs ar pensionāriem būtu jēdzīgāks, ja politiķi izdarītu tādu tik vienkāršu lietu, kā publiski atvainotos, ka valsts nav spējusi saviem vecajiem ļaudīm nodrošināt mūža nogali bez satricinājumiem?
Nav miera pie koalīcijas galda
2. Vēl pie horizonta atbalsojas vārdu kaujas tiesībsarga ievēlēšanas kontekstā, bet koalīcijai jau rodas arvien jauni iegansti pamēroties spēkiem (vismaz preses priekšā). Rau, Vienotībai svētki - ģenerālprokurors saskatījis pamatu KNAB šefa darbības izvērtēšanai (lasi - premjera domstarpībām ar Vilnīti bijis pamats). Un? Kamēr vērtēšanas komisija savīkšķīsies uz darbu, kamēr spriedīs… Tad jautājums nonāks Saeimā, kur Vilnītim gana stingra aizmugure, to skaitā ZZS personā.
Citiem vārdiem sakot, ļoti jāšaubās, ka Vilnītis nu gatavojas kārtot atvilktnes kabinetā un ievietot darba meklēšanas sludinājumus. Fināls konfliktam ap un KNAB iekšienē nav saskatāms, toties iespējas politiķiem sarunāt savstarpējas dzēlības - līdz nelabumam. Šie riski nenozīmē, ka politiķiem nav jāmēģina situāciju KNAB risināt. Runa ir par to, ka nekāda miera starp koalīcijas partneriem nebūs.
Papildus - iespēja, ka pakutinās viens otram nervus saistībā ar pretendentiem uz Valsts prezidenta posteni ar atsevišķu ministru darba novērtējumu (viņu nomaiņu) utt. Gan Zatlers, gan citas izskanējušās kandidatūras ir gana cienījamas vai vismaz neatgrūž, līdz ar to šādu spēlīšu reālā jēga ir un būs spēka demonstrēšana koalīcijā (nevis izvēle starp principiāli dažādiem kandidātiem).
Atliek cerēt, ka šīs veclaiku diskotēkām raksturīgā grūstīšanās un koķetēšana tā vai citādi beigsies līdz laikam, kad būs jāsāk darbs pie 2012. gada budžeta.