Kopumā piensaimniecības attīstībai papildus piešķirti deviņi miljoni latu, un kooperatīvi pretendē apmēram uz pusi no šīs summas, bet tiem pašiem jānodrošina 40% līdzfinansējums. Taču, uzklausot ieinteresēto pušu viedokļus, nerodas pārliecība, ka tuvākajā laikā skaidrība radīsies. Ministrs gaida kooperatīvu biznesa plānu, savukārt kooperatīva Dzēse vadītājs Māris Petrēvics saka - kamēr nav zināma atbalsta summa, plānu izveidot nav iespējams. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, kurš arī piedalījās sarunās pie ministra, ir nobažījies, ka kooperatīvu piedāvājums ir nekonkrēts - visu laiku mainās vīzija par atrašanās vietu, partneriem, produktiem, ko ražos. Viņaprāt, par ES miljoniem nevajag celt jaunu piena kombinātu, jo jau patlaban esošo uzņēmumu jaudas ir pietiekamas, lai pārstrādātu visu pienu, ko šobrīd eksportē uz Lietuvu. Vēl vairāk - piena trūkuma dēļ uzņēmumi neizpilda eksporta pasūtījumus. Tāpēc jaunas ražotnes būvniecība pilnīgi jaunā vietā varētu izrādīties neveiksmīga.
Savu risinājumu pērn kooperatīviem bija piedāvājis arī RPK. Uzņēmuma līdzīpašnieki Ivars Strautiņš un Atis Sausnītis stāsta, ka piedāvājums bijis veidot jaunu kopuzņēmumu uz RPK zemes, kurā kooperatīviem piederētu 70%, bet RPK - 30%. Elektrība, komunikācijas, attīrīšanas iekārtas būtu pa rokai un neprasītu papildu ieguldījumus. «Latvijā ir 40 piena pārstrādes uzņēmumu. Veidot vēl vienu diez vai ir ekonomiski pamatoti. Saražot var visi, bet pārdot - tikai tie, kam ir pieredze un sakari,» uzskata A. Sausnītis. RPK dienā iepērk 400-450 tonnu piena, bet uzņēmums nestrādā ar pilnu jaudu. Jaunā ražotne dotu iespēju attīstīt jaunus produktus, tiesa, arī par tiem bijušas domstarpības - kooperatīviem interesanta likusies iebiezinātā piena ražošana, RPK jaunajā kopuzņēmumā labprātāk gribētu ražot sieru.
M. Petrēvicam par domstarpībām ar RPK ir cita versija: «Mēs nekad nebūsim noteicēji, sadarbojoties ar lielu uzņēmumu. Ja jaunā rūpnīca atradīsies RPK teritorijā, mēs bez viņu ziņas nevarēsim ne iebraukt, ne izbraukt. Es netaisos kādam būt par pakalpiņu.» Dzēse izpelnījusies piena pārstrādātāju pārmetumus, jo izved pienu uz Lietuvu un lepojas ar to. «Jā, es lepojos, ka tādā veidā spēju nodrošināt saviem zemniekiem augstāku iepirkuma cenu. Kad mums būs sava rūpnīca, es lepošos, ka pienu pārstrādājam uz vietas,» norāda M. Petrēvics.