Esmu iestājies Latvijas Zaļajā partijā (LZP). Ir arī Latvijas Zaļās partijas valdes lēmums par manu uzņemšanu partijā. Manos plānos ir arī piedalīšanās Saeimas vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības.
Pirmās ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
Īstenībā bija tāda neliela runa par to, ka es varētu startēt arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Bet es šodien pats nejūtu nekādu vēlēšanos startēt uz Eiroparlamenta vēlēšanām. Jo man ir interesanta Latvijas politika šobrīd, - un tieši atgriešanās Latvijas politikā. Protams, tas vēl ir jāizlemj Zaļo un Zemnieku savienības politiskajai apvienībai, bet, ja es startēšu, tad es startēšu Latvijas Saeimas vēlēšanās.
Esat apmetis milzīgu loku. Kādreiz jūs bijāt pašā varas Olimpā, daudzus gadus vadot valdošās partijas Latvijas ceļš Saeimas frakciju. Esat bijis Latvijas politikas ģenerālis, bet tagad atgriežaties politikā kā vienkāršs ierindnieks no Zaļās partijas...
Bet īstenībā tas dažkārt ir tīri veselīgi. Būt kaut kur iekšā, pēc tam varbūt malā. Pavērot procesus no malas. Un pēc tam atkal atgriezties. Atgriezties lielā mērā savādākam, nekā tu biji iepriekšējā politikā.
Bet kāpēc izvēlējāties Zaļo partiju un ZZS?
Te ir daži subjektīvi momenti, tāpēc, ka es savu apzināto politisko dzīvi savā laikā sāku astoņdesmitajos gados tieši ar līdzdalību vides aizsardzības organizācijās. Un tieši caur vides aizsardzības organizācijām es nokļuvu arī Latvijas Tautas frontē un visā neatkarības cīņā. Esmu strādājis kopā ar premjeru Induli Emsi Ministru kabinetā, būdams viņa padomnieks. Līdz ar to man tā komanda, kas ir zaļo partija, ir zināma. Tomēr, ja runājam plašāk, runājam par ZZS, tad man jāsaka, ka laikam, gadiem ejot, esmu kļuvis tāds prātīgāks. Un mērenums un prātīgums ir tieši tās lietas, kas ZZS ir klātesošas. Tāpat uzskatu, ka pēdējos gados mēs esam ļoti globalizējušies. Iestājušies visādās organizācijās. Ieviesuši eiro. Šodien laiks ir vairāk tradicionālai politikai. Vairāk pragmatiskai un racionālai nacionāli konservatīvai politikai. Manuprāt, ZZS pārstāv tieši šo pragmatisko un racionālo nacionālo konservatīvismu jeb tradicionālismu. Turklāt ZZS ir nacionāli konservatīvi nevis vienkārši tāpēc, ka ir nacionāli konservatīvi, tāpēc, ka «tūdaliņi tāgadiņi». Bet tāpēc, ka jau pēc savas izcelsmes ir saistīti ar to ekonomikas nozari, kas varbūt ir vistradicionālākā - ar zemkopību. Tāpat zaļie ir saistīti ar vides aizsardzību, kas arī nozīmē zināmu konservatīvismu. ZZS konservatīvisms ir dabisks. Tas ir tas, ko gribu teikt. Un tas mani pievelk šajā brīdī, tā kā es izprotu politisko situāciju Latvijā, un tāpēc es tajā arī gribu darboties.
Šobrīd ir iestājusies pauze valdības veidošanās procesā. Kādam, jūsuprāt, ir jābūt risinājumam?
Neko ģeniālu nepateikšu. Bet es noteikti gribu pateikt, ka pārstāvu to domu, ka ZZS nevajadzētu uzņemties premjera amatu. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka vara ir jāiegūst vēlēšanu rezultātā, nevis negadījuma rezultātā. Ja ZZS tagad «paņemtu» premjeru, tad tā būtu faktiski varas iegūšana negadījuma rezultātā. Zināmā mērā - Zolitūdes negadījuma rezultātā. Es domāju, ka vara ir nopietni jāieņem vēlēšanu rezultātā. Pilnīgi piekrītu ZZS nostājai, ka Vienotības pienākums ir saskaņot Ministru prezidenta kandidātu ar Valsts prezidentu un veidot nākamo valdību. Tajā pašā laikā, protams, ZZS varētu apskatīt iespēju iestāties koalīcijā. Bet, nu protams, tur vēl jārunā, uz kādiem nosacījumiem ZZS iestāšanās koalīcijā varētu notikt.
Cik nozīmīga ir šī pauze valdības veidošanā?
Domāju, ka nebūtu prātīgi pārmest Valsts prezidentam, ka viņš izprot un rīkojas tā, kā viņš izprot savas funkcijas attiecībā uz Ministru prezidenta kandidāta nozīmēšanu. Arī Vaira Vīķe-Freiberga televīzijā teica, ka viņa nesaskata neko speciāli «obstruktīvu» - Andris Bērziņš principā grib izvēlēties Ministru prezidenta kandidātu atbilstoši saviem uzskatiem par to, kāds varētu būt labākais valdības vadītājs. Saeimas funkcija ir pēc tam to apstiprināt vai neapstiprināt.
Ja Valsts prezidenta nosauktais kandidāts tiek noraidīts un pauze valdības veidošanā ieilgst?
Ļoti teorētiski pastāv iespēja, ka šī valdība nostrādā līdz nākamajām vēlēšanām. Vai tas ir kaut kas ļoti traģisks? Es nezinu. Nebūtu notikusi Zolitūde, šī valdība tāpat būtu «mocījusi» visu šo laiku līdz nākamajām vēlēšanām. Tāpat teorētiski varētu taisīt ārkārtas vēlēšanas, un ir pat sarēķinājuši, ka, ja ļoti strauji uzsāk šo procedūru uzreiz pēc Jaunā gada, tad šīs ārkārtas vēlēšanas var dabūt uz brīdi, kad ir Eiroparlamenta vēlēšanas. Taču, godīgi runājot, īsti tajā neviens nav ieinteresēts.
Mana pārliecība ir, ka 7. janvārī būs nosaukts Ministru prezidents, kas sastādīs šo valdību. Domāju, ka visas «aktīvās puses» - šajā gadījumā es runāju par Valsts prezidentu un Vienotību -, īstenībā ir ieinteresētas, lai šo problēmu atrisinātu. Jo arī Vienotība ir ļoti ieinteresēta pašlaik Dombrovski «nolikt» tādā rezervē, lai viņš līdz nākamajām vēlēšanām tā nedaudz mitoloģizējas. Un tad var mēģināt ar daudz skaistāku baltu zirgu atgriezties.
Atgriežoties pie Zaļās partijas. Kāda būs jūsu joma tajā - vai kaut kas saistīts ar ekoloģiju?
Nav pareizi domāt, ka Zaļā partija ir tikai ekoloģiska partija. Mēs redzam daudzus piemērus pasaulē, kāda var būt Zaļās partijas loma. Piemēram, Vācijas Zaļā partija. Vācijas Zaļās partijas priekšsēdētājs Joška Fišers bija ilgstošs ārlietu ministrs šajā lielvalstī. Kas vēl man patīk Latvijas Zaļajā partijā? Ka tai ir lielas izaugsmes, lielas dinamikas iespējas. Man liekas, Zaļajai partijai aizvien vairāk un vairāk jākļūst ne tikai par «vienas nozares partiju», bet jākļūst par vispārncionālu partiju. Partiju, kas var pretendēt uz varas partijas statusu zināmā mērā. Un tas nozīmē, ka te ir jābūt ne tikai ekoloģiskajām, ne tikai sociālajām, ne tikai ekonomiskajām idejām, bet arī ļoti spēcīgiem virzieniem, kas saistīti ar ārpolitikas, ar drošības jautājumiem. Un, godīgi sakot, tāpēc, ka esmu bijis premjera Induļa Emša padomnieks nacionālās drošības jautājumos, esmu bijis ilgstošs SAB darbinieks, Saeimā esmu vadījis Nacionālās drošības komisiju, tad mans virziens gan Zaļajā partijā, gan ZZS politiskajā apvienībā ir attīstīt šo ārlietu, iekšlietu un drošības politikas komponenti.