Statistikas stabiņu garumu gan ietekmē arī medicīnā pieejamās tehnoloģijas, kas ļauj veiksmīgi sākt ārstēšanu un palielināt pacientu dzīvildzi.
Katram desmitajam
Pēc ASV aprēķiniem, aptuveni 10% populācijas varētu būt kāda hroniska nieru slimība. Šāds termins ieviests vairāk nekā pirms desmit gadiem, lai apzīmētu visus pacientus, kuriem diagnosticētas kādas hroniskas nieru slimības un kuri slimo vismaz trīs mēnešus. Katrs desmitais cilvēks varētu saskarties ar ilgstošām nieru slimībām, Dienai skaidro Latvijas Nieru slimnieku reģistra vadītājs Dr. Harijs Čerņevskis.
Jāņem gan vērā, ka Latvijā detalizēta pacientu uzskaite sākas vien tad, kad cilvēks nonāk līdz nieru aizstājterapijai, kas būtībā liecina par pēdējo slimības stadiju - nesākot terapiju, cilvēks izdzīvot nevar. Savukārt, spriežot pēc šādu pacientu skaita, var secināt, kāds katrā valstī ir medicīniskās palīdzības nodrošinājums un cik plaša ir nieru slimnieku apzināšana. Piemēram, pēc EDTA-ERA reģistra datiem, kur apkopota statistika gandrīz no visām Eiropas valstīm, redzams, ka, piemēram, Turcijā nieru aizstājterapija tiek nodrošināta krietni lielākam pacientu skaitam uz miljons iedzīvotājiem. Taču tas skaidrojams ar ļoti augsto medicīnas attīstību Turcijā, īpaši tehnoloģiju ziņā.
Pēc Latvijas Nieru slimnieku reģistra datiem, 2013. gadā nieru aizstājterapija sākta 128 jauniem pacientiem, savukārt vēl gadu iepriekš - 150 cilvēkiem. Te gan jāņem vērā, ka tā nav pilnīga aina, jo kopš 2011. gada statistika neaptver datus par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un MedAlfa pacientiem. Taču H. Čerņevskis pieļauj, ka kopējā tendence ir augoša, lai arī tādu pacientu, kuri katru gadu saņem nieru aizstājterapiju, skaits pēdējos gados samazinājies. Respektīvi, 2011. gadā tie bija 1020 pacientu, savukārt 2013. gadā - 961 pacients. Pēc Slimību profilakses kontroles centra datiem, 2013. gadā kopumā visos stacionāros veiktas 67 423 dialīzes.
No citām slimībām
Nieru problēmas visbiežāk rodas kā citu slimību komplikācijas. To rāda gan starptautiskā, gan Latvijas pieredze. Pēc H. Čerņevska teiktā, pasaulē visbiežāk nieru aizstājterapiju sāk cilvēkiem, kuriem ir 2. tipa cukura diabēts. ASV tie ir 40% pacientu, Latvijā - aptuveni 17%.
Otrā slimība, kas noved pie nieru funkciju traucējumiem, ir arteriālā hipertensija jeb augsts asinsspiediens. ASV tas ir cēlonis piektajai daļai nieru aizstājterapijas pacientu, savukārt Latvijā tie ir aptuveni 13%. Trešais biežākais nieru bojājumu iemesls ir glomerulonefrīts jeb nieru kamoliņu iekaisums. Savukārt ceturtajā vietā ir cistiskās nieru slimības, kas pārsvarā ir iedzimtas un tiek pārmantotas. Šajā gadījumā visbiežāk pirmās slimības pazīmes parādās vien 40-50 gadu vecumā.
Nav diagnosticēti
Lai gan biežākie slimību izraisītāji ir zināmi, netrūkst arī gadījumu, kad nav iespējams pateikt, kas tieši radījis bojājumus nierēm. Gadās, ka cilvēks pie ārsta ieradies novēloti, kad nieres būtībā jau aizgājušas bojā, norāda H. Čerņevskis. Ļoti svarīgi ir, lai pacients ar nieru slimību pazīmēm atrodas ģimenes ārsta uzraudzībā, jo ārsts zinās, kurā brīdī cilvēku sūtīt pie speciālista. Taču lielākā problēma ir, ka ļoti daudzi pie sava ģimenes ārsta neiet vai iet ļoti reti. Turklāt, lai neielaistu nieru slimības, regulāri jāseko līdzi savam asinsspiedienam, holesterīna, cukura līmenim asinīs, uzskata speciālists.
Problēmai nevajadzētu būt arī ar nefrologu pieejamību, jo Latvijā praktizē vairāk nekā 40 nefrologu.
Arī Latvijas Nieru slimnieku asociācijā Dienai norāda uz aizvien augošo tendenci, ka cilvēki pie ārsta vēršas novēloti. Asociācijas veiktā aptaujā noskaidrots, ka Latvijā ir trīs reizes mazāk nieru slimnieku nekā dažās citās Eiropas valstīs. Turklāt, ja Eiropā pacienti uz nieru aizstājterapiju nokļūst vien pusē gadījumu, Latvijā šīs slieksnis ir tuvu 90%. Tas nozīmē, ka mums šie slimnieki ir, bet nav diagnosticēti. Asociācijas vadītāja Marta Kozireva uzskata, ka cilvēki gaida līdz pat pēdējam brīdim, lai vērstos pie speciālista, tomēr tā nav tikai nieru slimnieku problēma, jautājums ir daudz plašāks. Cilvēki nereti nevar atļauties iet pie ārsta, jo vienkārši nav naudas. Savukārt valsts nostāja, ka cilvēks un viņa veselība ir prioritāte, netiek dzīvē īstenota.
Jūt, ka aizbrauc
Pierādījums, ka Latvijā nieru saslimšanas ir aktuāla tēma, ir arī lielais nieru aizstājterapijas centru skaits. Tādi šobrīd ir vairāk nekā divdesmit, ik pa laikam tiek atvērti jauni. Piemēram, nesen vēl viens šāds centrs atvērts Rīgā, bet nākotnē, iespējams, būs arī Preiļos. H. Čerņevskis gan piebilst, jūtams, ka Latviju atstājusi krietna daļa iedzīvotāju - šis būtībā ir vienīgais faktors, kura dēļ nieru pacientu skaits arī samazinās.
Tāpat jāņem vērā, ka daļa pacientu, kurus piemeklē nieru funkciju traucējumi, tomēr neizdzīvo. 2013. gadā, pēc Latvijas Nieru slimnieku reģistra datiem, miruši 137 cilvēki. Savukārt, ja kādreiz bija daudz gados vecu pacientu, kuriem dažādu komplikāciju dēļ nevarēja palīdzēt, tagad, pateicoties modernajai medicīnai, daudzi sirgstošie seniori dzīvo vēl daudzus gadus, atzīmē H. Čerņevskis.