Pirmais signāls, ka koalīcijā ir iestājies zināms miers, bija pirmdien, kad VL-TB/LNNK oficiāli izvirzīja kultūras ministra amatam Daci Melbārdi, par kuras apstiprināšanu Saeima balsos ceturtdien. Tāpat šodien Saeimas darba kārtībā ir arī ar demogrāfijas veicināšanu saistītie likumprojekti. Par tiem koalīcija vienojās tikai trešdien, kad visas puses atsauca strīdīgos priekšlikumus un precizēja variantu, par ko partijas jau bija vienojušās, skaidroja I. Parādnieks. Viņš norādīja, ka būs paredzēta izvēles iespēja saņemt pabalstu līdz bērna pusotra gada vai līdz gada vecumam. Saeimas Preses dienests informē - ja izvēlas saņemt vecāku pabalstu līdz pusotra gada vecumam, tad tas ir 43,75%apmērā mēnesī no vecāka bruto algas, bet līdz gada vecumam to nosaka 60% apmērā no bruto algas. Nākamajā gadā paredzēts paaugstināt minimālo vecāku pabalstu no 100 uz 120 latiem.
Saeimai ceturtdien būs galīgajā lasījumā jāskata arī grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem, kuri iegādājušies nekustamo īpašumu. Pēc NA iniciatīvas likumā ir paredzētas kvotas, lai ierobežotu gadā izsniedzamo atļauju skaitu, kas noteikts arī drošības apsvērumu dēļ, lai šis process būtu kontrolējams. Ir neoficiāla informācija, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš varētu nodot likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Taču ne I. Parādnieks, ne Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis un viņa kolēģis Edmunds Demiters no Reformu partijas arī šajā gadījumā nesaskata iespējamo apdraudējumu budžeta pieņemšanai. Ja būs nepieciešams, Saeima veiks juridiskus precizējumus, taču koalīcija ir vienojusies un šie likuma grozījumi tik un tā tiks pieņemti, ir pārliecināts I. Parādnieks.
«Par 6. novembri vairs nekādām bažām nevajadzētu būt,» uzskata arī E. Demiters. Pēc smagā budžeta apspriešanas procesa visi strīdīgie jautājumi ir atrisināti, kam piekrīt arī Dz. Zaķis. Viņš gan pieļauj, ka nākamajā gadā vēl var paredzēt atsevišķus satricinājumus, no kādiem vēlēšanu gadā izvairīties ir grūti. Tādus var radīt gan diskusijas par Uzvaras pieminekļa demontāžu, kurās jau iesaistījusies Nacionālā apvienība, gan jautājums par gāzes tirgus atvēršanu, kas būs Saeimas darba kārtībā. Problēmas var radīt arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna (VL-TB/LNNK) piederība biedrībai Demokrātiskie patrioti, ja uz tās bāzes veidosies jauns politiskais spēks. I. Parādnieks gan ir pārliecināts, ka par tieslietu ministru citiem nevajadzētu uztraukties, jo «kaut kādās lietās mūsu viedokļi var atšķirties, bet pamata uzstādījumos Jānis Bordāns pārstāv Nacionālo apvienību».
Jāatgādina, ka decembra sākumā koalīcijai būs jāvienojas arī par jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, jo Edmunds Sprūdžs (RP) nolēmis šo amatu atstāt. Reformu partija vēl nav nolēmusi, kuru cilvēku virzīt amatam. Taču, visticamāk, tā nebūs Zanda Kalniņa-Lukaševica, kā ziņo mediji. Viņa ir frakcijas vadītāja vietniece un arī Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja. Šī amata nozīmība pirms Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā pieaugs un pagaidām nav radies iespaids, ka RP būtu noskaņota veikt personāliju rokādes šajā komisijā. Var pieļaut, ka RP pēc nākamā ministra raudzīsies reģionos.