Apvienību veidošana vedas lēnām un daudzviet negribīgi - no septiņām plānotajām oficiāli reģistrēta pagaidām viena - Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība. Kas notiks, ja līdz jūnija beigām apvienības netiks izveidotas, VM pagaidām neatklāj.
«Spaidi» varētu būt kritēriji - ja slimnīcā netiek nodrošināts noteikts dzemdību vai operāciju skaits, ar to valsts neslēdz līgumu. Slimnīcas arī nav aizmirsušas B.Rozentāles bieži pieminēto «trīs plus septiņi» modeli, kas nozīmē, ka perspektīvā paliks tikai trīs klīniskās universtitātes slimnīcas un septiņas reģionālās slimnīcas. Kad to ieviesīs, ministre atbild nekonkrēti - ne tuvāko gadu laikā. Apvienību veidošana ir nozīmīga VM strukturālo reformu daļa - tā tiek mazināts slimnīcu skaits, jo apvienība juridiski skaitās kā viena slimnīca.
Skeptiskas pret apvienību
Madonas slimnīca pret plānoto apvienību ar Cēsu rajona slimnīcu ir diezgan skeptiska, līdzīgi domā arī cēsnieki. Madonas slimnīcas vadītājs Bruno Kokars par apvienību saka: «Motivācija ir tāda, ka tiek izvirzīti kritēriji - kādam ir jābūt dzemdību, operāciju skaitam, apkalpoto iedzīvotāju skaitam slimnīcā. Izskatām variantus (apvienībai), taču nezinu, kā izdosies. Problēma ir tā, ka ceļi ir neizbraucami, attālums starp slimnīcām ir pāri 80 kilometriem, un tik tālu pacienus vest...» Apvienojoties plusojas abu slimnīcu dzemdību, operāciju skaits, tādējādi kritēriji tiek izpildīti un nedraud slēgšana. Slimnīcas arī domā par iespējamu profilu dalīšanu, taču pagaidām vēl konkrētu plānu nav.
Preiļu slimnīca, kura plāno apvienību ar Daugavpils reģionālo slimnīcu un Krāslavas slimnīcu, vēlas saglabāt visus līdzšinējos pakalpojumus, tajā skaitā Dzemdību nodaļu. Smagākos gadījumos pacientus sūtīšot uz Daugavpils reģionālo slimnīcu, teica Preiļu slimnīcas vadītājs Jānis Anspoks.
Tiesa, mazākas slimnīcas gatavas apvienoties bailēs no likvidācijas vai finansiāla kraha, turpretim citi motīvi ir reģionālajām slimnīcām. Liepājas reģionālās slimnīcas vadītājs Juris Bārzdiņš apvienībā ar Kuldīgas slimnīcu un Saldus Medicīnas centru redz iespēju ārstēt lielāku pacientu skaitu: «Ja gribam domāt par īstu reģiona slimnīcu, ir svarīgi, lai Liepājas, Kuldīgas un Saldus pacienti justu, ka šādā reģionālajā slimnīcā ar filiālēm var saņemt tikpat labu palīdzību kā Rīgā.» Iespējams, apvienības mazākie dalībnieki tomēr kalpošot vairāk aprūpes funkcijai, taču Kuldīgas slimnīcā varētu atstāt dzemdību profilu. Ko darīs ar apvienībām solīto «burkānu» - 500 000 latu no ES fonda infrastruktūrai katrai apvienības dalībniecei - vēl neesot izlemts.
Sola lielāku kvalitāti
Balvu slimnīcas un Gulbenes slimnīcas apvienība reģistrēta šonedēļ. Apvienības valdes priekšsēdētāja Mudīte Jaceviča ir apmierināta: «Padomājiet, ja ir šādas pēc profiliem ļoti līdzīgas slimnīcas un starp tām ir tikai 30 kilometru attālums. Tām īstenībā pietiktu ar vienu kompjūtertomogrāfu, ar vienu laboratoriju.» Slimnīcas vienojušās, ka divas nedēļas akūtos pacientus uzņem viena slimnīca, pēc tam nākamās divas - otra. Esot arī samazinātas administratīvās izmaksas, veļas mazgāšanu uzņemšoties viena no slimnīcām.
VM uzsver, ka pacienti no apvienībām iegūs kvalitatīvāku aprūpi. VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis saka - apvienībai jākoncentrējas ap reģionālo slimnīcu, kur gultām būtu jābūt vismaz par 85, 90% noslogotām. «Sarežģītākie pacienti nonāk tur, kur visas 24 stundas diennaktī ir klāt speciālisti pietiekamā skaitā, kur visu var nodrošināt,» viņš uzsver. Izvirzītie operāciju, dzemdību skaita kritēriji esot tikai un vienīgi pacientu labā. «Vai jūs ietu uz operāciju pie ārsta, kurš šādu operāciju veic, piemēram, divreiz gadā?» viņš jautā.
Par to, ka būs slimnīcas, kas apvienosies tikai zem vienas «izkārtnes», nemainot savu darbību, J.Bundulis šaubās: «Ja pie samazināta finansējuma tās domā, ka pilnīgi tajā pašā apjomā varēs saglabāt tos pašus pakalpojumus tajās pašās vietās, nekas nesanāks.»